Porošenko vairo turību – viņa biznesa sakari rada jautājumus 0
Mazliet vairāk nekā pirms gada Petro Porošenko, stājoties Ukrainas prezidenta amatā, solīja Ukrainai jaunu dzīvesveidu – atņemt varu oligarhiem un šķirties no savām kompānijām. Gada laikā Porošenko bagātība ir tikai pieaugusi, bet viņa biznesa sakari rada daudzus jautājumus.
Gūst peļņu pat krīzes laikā
Britu raidsabiedrība BBC atzīmē, ka pērn Porošenko izdevies nopelnīt 369 miljonus grivnu (15 miljonus eiro). Viņam izdevies gūt peļņu, pat neskatoties uz ekonomisko krīzi valstī un asiņaino konfliktu Ukrainas austrumos. Žurnāla “Forbes” aplēses liecina, ka Porošenko ir astotais bagātākais cilvēks Ukrainā. Viņa bagātība tiek lēsta ap 670 miljoniem eiro. 2014. gada maijā 54,7% ukraiņu, balsojot par Porošenko, uzskatīja, ka izvēlas spēcīgu līderi, kas īsā laikā atrisinās sasāpējušās problēmas valstī. Tagad Ukrainas prezidents saņemtu tikai 15% vēlētāju atbalstu, norāda “Die Welt”. Ukraiņi joprojām labi atceras miljardiera priekšvēlēšanu kampaņā solīto “jaunu dzīvesveidu” Ukrainai. Viņš solīja mazināt oligarhu ietekmi valstī un pielikt punktu Ukrainā plaši izplatītajai politiskās ietekmes pirkšanai. Tāda “deoligarhizācija” skars visus, toreiz paziņoja valsts galva – pats būdams oligarhs, kuram pieder saldumu ražošanas firma “Roshen”, kam ir fabrikas Ukrainā, vairākās Austrumeiropas valstīs un Krievijā. Porošenko pieder arī auto pārdošanas firmas, kuģu būvētavas un viens no Ukrainas populārākajiem televīzijas kanāliem TV5.
Prezidenta lēmumi ļāva ierobežot dažu miljonāru ambīcijas. Pirmais ietekmi zaudēja Ukrainas bagātākais cilvēks – Rinats Ahmetovs, kurš ilgstoši atbalstījis bijušo Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču. Šā gada pavasarī no Dņepropetrovskas gubernatora amata tika atbrīvots magnāts Igors Kolomoiskis, kura vārds tiek saistīts ar vairākiem skandāliem valsts kontrolētajos naftas ieguves un transportēšanas uzņēmumos. Tomēr paša Porošenko kompānijas joprojām zeļ un plaukst, atzīmē vācu izdevums “Der Spiegel”. Konditorejas fabrika “Roshen”, kas joprojām ir viņa īpašumā, turpina paplašināt darbību, atverot arvien jaunus veikalus. Porošenko pats skaidro, ka smagās ekonomiskās situācijas dēļ kompānijai nav iespējams atrast pircēju.
Turklāt viņam pašam neesot laika nodarboties ar kompānijas pārdošanu. “Kad mēģināju pārdot savus aktīvus, piemēram, Krievijā, tās varasiestādes tos nekavējoties arestēja, nedodot man tādu iespēju. Nav iespējams pārdot to, kas ir arestēts,” viņš taisnojās intervijā BBC, vienlaikus uzsverot, ka pats ar biznesu vairs nenodarbojas. Neskatoties uz dziļo ekonomisko krīzi, labi iet arī Porošenko piederošajai bankai: 2014. gadā tās darbības efektivitāte pieauga par 84,5%. Daļa akciju bankā pieder Porošenko biznesa partnerim Konstantīnam Vorušiļinam, kurš ieņem arī direktora amatu valsts Noguldījumu garantiju fondā, kas paredzēts, lai kompensētu fizisko personu zaudējumus kredītiestāžu bankrota gadījumā. “Ir skaidri redzams, ka Porošenko bija un ir viens no varenākajiem Ukrainas oligarhiem. Aizkulisēs smej, ka tagad prezidentam ir tikai viens uzdevums valsts deoligarhizācijā – panākt, lai valstī būtu tikai viens oligarhs. Tempi, kādos notiek prezidenta uzņēmumu pārdošana, ļauj secināt, ka process turpināsies līdz pat viņa prezidentūras termiņa beigām, vai arī viņš neplāno šajā amatā nostrādāt visus piecus gadus,” intervijā BBC sacīja publicists Sergejs Rudenko. Savukārt politologs Viktors Neboženko norāda, ka Porošenko vispār nevar izpildīt vēlētājiem doto solījumu: “Kā oligarhs var izpildīt solījumu cīnīties pret oligarhiem?” Viņš uzskata, ka prezidenta augošā turība situācijā, kad iedzīvotāju pirktspēja ir mazinājusies, valstī ir ekonomiskā krīze un Ukrainas austrumos turpinās asiņainas sadursmes, var atstāt negatīvas sekas viņa turpmākajai darbībai politikā.
