Porošenko stājas prezidenta amatā 0
Ukrainas prezidenta amatā ievēlētais Petro Porošenko svinīgajā ceremonijā parlamentā nedēļas nogalē deva prezidenta zvērestu, kļūstot par Ukrainas piekto prezidentu kopš neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. “Es negribu karu. Es negribu atriebību. Es gribu mieru,” uzrunā Augstākajai radai jeb parlamentam paziņoja Porošenko.
Nepiekāpsies Kremlim
Porošenko amatā stāšanās ceremoniju apmeklēja daudzi ārvalstu valdību vadītāji un ietekmīgi politiķi, to skaitā ASV viceprezidents Džo Baidens, kuram Porošenko solīja būt labs sadarbības partneris, Krievijas vēstnieks Ukrainā Mihails Zurabovs, kurš mudināja Kijevu pārstāt militārās operācijas Ukrainas austrumos, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un citi. Zurabovs arī paziņoja, ka vēl pāragri runāt par Krievijas un Ukrainas attiecību “pārstartēšanu”, kaut arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins vakar deva pavēli stingrāk uzraudzīt robežu ar Ukrainu, lai neļautu tajā iekļūt bruņotajiem formējumiem.
Uzrunā parlamentā Porošenko sacīja, ka “Ukrainas pilsoņi nekad nevarēs baudīt mieru, ja mēs nesakārtosim attiecības ar Krieviju”. Taču, solot saglabāt Ukrainas vienotību, jaunais valsts prezidents paziņoja, ka viņam nav ne mazāko nolūku piekāpties Krievijas pretenzijām pret valsts eiropeisko virzību. Tāpat par “šokolādes karali” dēvētais Ukrainas miljardieris un saldumu ražotnes “Roshen” īpašnieks, kurš nu kļuvis par valsts prezidentu, izpelnījās parlamenta deputātu ovācijas, kad paziņoja, ka neatdos Krievijai Krimu. “Krievija okupēja Krimu, kas bija, ir un būs ukraiņu zeme. Es to skaidri pateicu Krievijas līderim Normandijā. Krima bija un būs Ukraina. Punkts,” paziņoja Porošenko. Ukrainas jaunais prezidents arī paziņoja, ka viņš stingri iestājas par ciešāku attiecību veidošanu ar Eiropas valstīm un tuvākajā laikā ar Eiropas Savienību parakstīs asociācijas līguma ekonomisko daļu. “Pildspalva ir manās rokās. Eiropas demokrātija ir labākā pārvaldes forma, ko cilvēce radījusi,” paziņoja Ukrainas prezidents.
Porošenko piedāvājums
Porošenko arī aicināja prokrieviskos separātistus nolikt ieročus un pārstāt asinsizliešanu Ukrainas austrumos. Sākdams runāt krievu valodā, viņš sacīja, ka Ukrainā krievu valoda allaž tiks cienīta, taču ukraiņu valoda paliks vienīgā oficiālā valsts valoda. Ukrainas prezidents paziņoja, ka pret nemierniekiem, kuru rokas nebūs slacītas asinīm, netiks celtas kriminālapsūdzības. Viņš arī solīja nodrošināt brīvu atgriešanos dzimtenē “algotņiem no Krievijas”. Tiesa, Porošenko nekavējoties piebilda, ka ar “gangsteriem un bandītiem” runāt negrasās. Porošenko piedāvāja mainīt konstitūciju, lai piešķirtu lielākas pilnvaras reģionālajām valdībām. Taču viņš atteicās Ukrainu pārvērst par federāciju, uz ko uzstāj Kremlis.
Komentējot Porošenko amatā stāšanos un uzrunu, prokrieviskie separātisti paziņoja, ka uz viņiem Porošenko vārdi neattiecas. Doņeckas separātistu pārstāvis Fjodors Berezins sacīja, ka “Porošenko grib, lai mēs padodamies”. “Tas nekad nenotiks,” sacīja Berezins, solot turpināt kaujas. Līdzīgi izteicās arī separātistu līderis Luganskas apgabalā Valērijs Bolotovs, kurš sacīja, ka netic Porošenko vārdiem, informē raidsabiedrība BBC. Turklāt viens no Doņeckas separātistu līderiem Igors Strelkovs paziņoja, ka pēc Porošenko stāšanās amatā vardarbība tikai pieaugs.
Sola “jaunu dzīvi”
Četrdesmit astoņus gadus vecais Porošenko ir jaunākais Ukrainas prezidents kopš 1991. gada. Atšķirībā no saviem priekšgājējiem viņš brīvi runā angļu valodā. Viņš ir arī ievērojami bagātāks nekā iepriekšējie prezidenti. Porošenko turība tiek lēsta vairāk nekā miljarda dolāru apmērā.
Aktīvu cīņu pret korupciju un Ukrainas tuvināšanu Rietumeiropai Porošenko sāka pagājušā gada nogalē, līdz ar protesta akcijām pret nu jau gāzto Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču. Arī savā priekšvēlēšanu kampaņā Porošenko solīja Ukrainai “jaunu labklājības dzīvi”, kas būs brīva no korupcijas.
Saldumu ražotnes īpašnieks Porošenko savu politisko karjeru sāka 1998. gadā, kad tika ievēlēts Ukrainas parlamentā no sociāldemokrātu partijas. Tiesa, kritiķi šo partiju dēvēja par “oligarhu klubiņu”, jo tās vadītāji bija galvenokārt turīgi uzņēmēji. Porošenko savulaik ieņēmis dažādus politiskos amatus kā bijušā prezidenta Viktora Juščenko laikā, kad viņš bija Ukrainas ārlietu ministrs, tā Janukoviča prezidentūrā, kad Porošenko dažus mēnešus bija tirdzniecības un ekonomikas ministrs.
Porošenko joprojām ir ļoti labas attiecības ar Juščenko, kuru viņš atbalstīja gan oranžās revolūcijas laikā 2004. gadā, gan pēc tās. Turklāt abi ir arī tuvi draugi – Juščenko ir krusttēvs Porošenko dvīnēm. Vācijas raidsabiedrība “Deutsche Welle” atzīmē, ka Porošenko savā padomnieku pulkā sapulcinājis vairākus Juščenko kādreizējās komandas cilvēkus.
Prezidenta amatā Porošenko būs mazāk pilnvaru nekā viņa priekšgājējam Janukovičam, jo drīz pēc bijušā prezidenta gāšanas februārī Ukrainas deputāti veica labojumus likumos, vairāk varas uzticot parlamentam un valdībai. Porošenko paziņojis, ka pagaidām turpinās sadarbību ar premjera amata vietas izpildītāju Arsēniju Jaceņuku no partijas “Tēvzeme”. Tiesa, viņš cer jau šogad sarīkot parlamenta vēlēšanas, kurās, domājams, viņa paša 2001. gadā izveidotā partija “Solidaritāte” startēs kopā ar bijušā pasaules čempiona boksā Vitālija Kļičko partiju “Ukrainas demokrātiskā alianse par reformām”.
