Porošenko sola atgūt Krimu 11
Ukraina atgūs Krievijas okupēto Krimas pussalu, piektdien solīja Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
Ukraina atgūs Krimu demokrātiskā ceļā, sasniedzot augstu dzīves līmeni, forumā “Jaltas Eiropas stratēģija”, kas šogad notiek Kijevā, sacīja prezidents.
“Mums ir būtiska problēma. Runā, ka mēs esam zaudējuši Krimu. Nē – mums ir iebrukums Krimā. Krima atkal būs kopā ar mums,” uzsvēra Porošenko.
“Mēs būsim efektīvāki, demokrātiskāki. Dzīves līmenis aiz Krimas robežām būs daudz labāks, un tas ir vienīgais ceļš [Krimas atgūšanai],” sacīja Ukrainas prezidents.
Tāds pats ceļš būs Donbasam, piebilda Porošenko.
Viņš arī pauda pārliecību, ka Jaltas konferencei izdosies atgriezties tur, kur tā tika rīkota līdz šim.
Ukrainas Augstākā rada un Eiropas Parlaments (EP) 16.septembrī vienlaicīgi ratificēs Ukrainas un Eiropas Savienības (ES) asociācijas līgumu, norādīja Porošenko.
Ukrainas un Eiropas Parlamenta starpā tiks nodrošināts videotilts. “No Ukrainas parlamenta mēs redzēsim EP, un viņi redzēs mūs,” sacīja valsts galva.
Pateicoties šai tehnoloģijai, līgums tiks ratificēts sinhroni Kijevā un Strasbūrā.
Forumā Porošenko arī norādīja, ka pagaidu vietējās pašpārvaldes režīms Donbasā neapdraudēs Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti.
“Visi, kas esat uztraukti par īpašo likuma par pagaidu režīmu dažos Luhanskas un Doņeckas rajonos, – jūs tur neatradīsiet nekādus draudus Ukrainas teritoriālajai vienotībai un suverenitātei,” uzsvēra prezidents.
“Es piedāvāju konstitucionālās izmaiņas, kad cilvēki uz vietas varēs ietekmēt situāciju, lemt, kādu vietējā teritorijā izmantot valodu, kādus notikumus atzīmēt, kā tērēt vietējā budžeta naudu, jo lielākā daļa šīs naudas paliks vietējos budžetos,” paskaidroja Porošenko.
Tomēr būs jomas, kas paliks tikai un vienīgi centrālo varas struktūru rokās.
“Galvenie valsts jautājumi – starptautiskā politika, drošība, armija, stratēģiskie attīstības punkti – būs centrālo varas orgānu rokās,” uzsvēra prezidents.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par “zaļajiem cilvēciņiem”.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins sākotnēji liedzās, ka Krievija veiktu Krimas okupāciju. Ukrainas armijas bāzes Krimā bloķē “vietējās pašaizsardzības vienības”, skaidroja Putins, norādot arī, ka Krievijas armijas formas, kādās bija tērpti šie “kaujinieki”, varot nopirkt kurā katrā “veikalā”.
17.aprīlī, kad Kremlis okupēto Ukrainas pussalu jau bija anektējis, Putins atzina, ka militārās operācijas Krimā, kuru rezultātā Ukraina zaudēja kontroli pār pussalu, veikuši Krievijas karavīri.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
