Porošenko izsludina mobilizāciju 6
Pēdējās dienās Ukrainas austrumos ar jaunu sparu atsākusies karadarbība. Netālu no Volnovahas pilsētas Krievijas atbalstīto Doņeckas un Luhanskas kaujinieku raidītai raķetei trāpot autobusam, dzīvību zaudēja divpadsmit civiliedzīvotāji, bet vēl 17 guva ievainojumus. Tāpat kaujinieku grupējumi pastiprinājuši uzbrukumus Doņeckas lidostai, kuras jaunākais terminālis joprojām atrodas Ukrainas armijas kontrolē. “Pēdējo 24 stundu laikā situācija ir ievērojami pasliktinājusies, īpaši Doņeckas lidostas apkaimē,” paziņojis Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāju misijas vadītājs Ertugruls Apakans.
Nogalina civiliedzīvotājus
“Šīs nāves ir uz Doņeckas un Luhanskas “tautas republiku” bandu un viņu atbalstītāju sirdsapziņas,” pēc otrdien notikušā uzbrukuma civiliedzīvotāju autobusam paziņoja Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Traģēdijas aculiecinieki vietējiem medijiem stāstīja, ka autobusam, kas civiliedzīvotājus veda cauri valdības spēku izveidotajam kontrolpunktam, kaujinieki uzbruka, izmantojot raķešu sistēmu “Grad”. “To redzot savām acīm, es varu apgalvot, ka tie, kuri šo izdarīja, nav cilvēki, bet briesmoņi, kuriem nav nekādu principu un morāles. Viņi ir jāiznīcina,” interneta vietnes “Facebook” personīgajā lapā rakstīja Doņeckas apgabala policijas priekšnieks Vjačeslavs Abroškins.
Ukrainas armijas ģenerālštāba pārstāvis Bogdans Bondars uzrunā Ukrainas parlamentam norādīja, ka jau kopš 9. janvāra Krievijas atbalstītās kaujinieku bandas ievērojami pastiprinājušas uzbrukumus Ukrainas armijas pozīcijām. “Otrdienas rītā Ukrainas bruņotie spēki un tiesībsargājošo iestāžu darbinieki tika apšaudīti 67 reizes,” parlamentā Kijevā paziņoja Bondars. Gan Ukrainas amatpersonas, gan starptautiskie novērotāji atzīst, ka šobrīd sīvākās kaujas notiek Doņeckas lidostas apkaimē. Tās jaunākais terminālis joprojām atrodas Ukrainas karavīru kontrolē, informē ziņu aģentūra “Reuters”. Ukrainas armijas runasvīrs Andrijs Lisenko pastāstīja, ka ukraiņu karavīru pozīcijas lidostas teritorijā apšaudītas gan ar “Grad” sistēmas raķetēm, gan tankiem.
Karadarībai Ukrainas austrumos pieņemoties spēkā, Porošenko solīja šodien parakstīt dekrētu, kas paredz izsludināt nākamo mobilizācijas vilni un nosūtīt uz fronti papildspēkus. “Es esmu pārliecināts, ka Ukrainas tauta atbalstīs šo lēmumu, un mobilizācija veiksmīgi tiks īstenota,” teikts Ukrainas prezidenta paziņojumā, kurā arī norādīts uz nepieciešamību stingrāk ierobežot iedzīvotāju pārvietošanos rajonos, kas atrodas sīvāko kauju tuvumā. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pilnībā atbalsta miermīlīgu situācijas risinājumu.
ES koķetē ar Krieviju
Tikmēr Eiropas Savienības amatpersonas aizkulisēs aizvien biežāk apsver iespējamu sankciju atcelšanu, kas Krievijai tika piemērotas, to sodot par karadarbības izvēršanu Ukrainas austrumos. Laikraksta “The Wall Street Journal” rīcībā ir nonācis ES amatpersonu sagatavots dokuments, kurā norādīts, ka “ES varētu ievērojami samazināt sankciju apjomu pret Krieviju un atsākt diskusijas ar Maskavu virknē jautājumu, tostarp par bezvīzu režīma ieviešanu, par sadarbību ar Maskavas vadīto Eirāzijas Ekonomisko savienību, kā arī par krīzēm Lībijā, Sīrijā un Irākā, ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins virzīsies uz krīzes izbeigšanu Ukrainas austrumos”. Kaut arī ar Briselē sagatavotā dokumenta saturu bloka dalībvalstis vēl nav iepazīstinātas, šīs ierosmes varētu tikt gatavotas apspriešanai 19. janvārī gaidāmajā ES Ārlietu padomes sanāksmē, kas būs veltīta ES un Krievijas savstarpējo attiecību izvērtēšanai. “Kaut arī dokumenta mērķis ir raisīt tikai diskusiju, tas ir pirmais nopietnais ES amatpersonu mēģinājums apsvērt iespējas mazināt spriedzi un piedāvāt krieviem dažus “burkānus”,” spriež “The Wall Street Journal”.
Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pēc tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kurš bija apmeklējis Maskavu, pauda uzskatu, ka starp Krieviju un ES uzceltās “mākslīgās barjeras” varētu tikt nojauktas. Tiesa, to, kad tas varētu notikt, viņš neesot sacījis. “Tās ir neleģitīmas, neproduktīvas, ierobežojošas. Tās kaitē visiem, arī mums. Taču mēs noteikti izķepurosimies no šīs situācijas, pat ar plusiem. Mūsu Eiropas partneriem, kuri jūt negatīvu rezultātu no sankcijām, vajadzētu pašiem nonākt līdz secinājumiem,” paziņoja Lavrovs. Savukārt Rinkēvičs izteicās, ka sankcijas varētu tikt atceltas, ja Krievija sāks pildīt Minskas vienošanos.
