Pornogrāfiska satura vietnēm mēneša laikā vairāk apmeklējumu, nekā “Twitter”, “Netflix” un “Amazone” kopā 0
Kopš Covid-19 pandēmijas sākšanās Dānijā, kā arī daudzās citās Eiropas valstīs trīskāršojies to vietņu apmeklējumu skaits, kurās skatāmi bērnu pornogrāfiju saturoši materiāli – šāda informācija publiskota aizvadītajā nedēļā tiešsaistē notikušās starptautisko Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņu, kas līdzdarbojas “Net Safe” Drošāka interneta centru projektā un Insafe tīklā, un interneta drošības pētnieku sanāksmes laikā.
Līdzīga informācija pausta arī jūnijā notikušās Eiropas Komisijas veidotās ekspertu grupas par bērniem drošāku interneta vidi sanāksmē. Pornogrāfiska satura vietnēm mēneša laikā ir vairāk apmeklējumu, nekā “Twitter”, “Netflix” un “Amazone” resursiem kopā tādā pašā laika posmā.
Tikšanās laikā akcentēts, ka kailfoto un citi intīma satura videomateriāli, kurus pusaudži nereti sūta viens otram, arvien biežāk tiek izplatīti tālāk.
Dažkārt, ja pāris šķiras, otra puse izplata saņemtos kailfoto vai video pornogrāfiska satura mājaslapās, lai pazemotu bijušo partneri, atriebjoties par attiecību pārtraukšanu (revenge porn).
Šādos gadījumos pusaudzis, kura kailfoto vai video izplatīti interneta vidē un pornogrāfiska satura mājaslapās, var izjust spēcīgu kaunu un vainas sajūtu, kas ierobežo iespēju vērsties pēc palīdzības un palielina bezspēcības, pazemojuma un izmisuma sajūtu, kas savukārt pastiprina pašnāvības risku, norāda Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktora vietniece Anda Sauļūna.
Sūtot savus kailfoto vai intīma satura video citiem, nereti ir ļoti augsti riski kļūt par izspiešanas upuri (sextortion – pret nepilngadīgajiem vērsta izspiešana, kas saistīta ar seksuālām darbībām).
Arī šajā gadījumā upuriem var būt ļoti spēcīgas, negatīvas emocijas, kā rezultātā pieaug autoagresijas un pašnāvības risks. Savā turpmākajā dzīvē pusaudzis var baidīties uzticēties, veidot attiecības ar citiem, noslēgties, izolēties no citiem vienaudžiem un tuviniekiem.
Eksperti uzsvēruši, ka ir būtiski iekļaut seksuālās audzināšanas jautājumus skolu un interešu pulciņu tematos, jo, ja par šiem jautājumiem nerunā, bērni meklē informāciju paši.
Gadījumos, kad bērni un pusaudži paši cenšas rast atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar seksualitāti, viņi izmanto internetu, savukārt interneta vidē pirmie atrodamie resursi neataino seksualitātes tematu adekvātā veidā – bieži vien pirmie avoti, kurus pēc atslēgas vārdiem atrod bērns vai pusaudzis, ir pornogrāfiska satura materiālu vietnes.
Doktore Geila Dainesa (Gail Dines) ar kolēģiem veikusi pētījumu, kurā analizēti pornogrāfiska satura vietnēs pieejamie video, kuri redzami kā pirmie, atverot lapu. Pētnieki secinājuši, ka 90% no šiem video saturēja ļoti agresīvas seksuālas darbības, kā arī emocionālu un fizisku vardarbību. Tas ļauj secināt, ka bērni un pusaudži, meklējot sev nozīmīgu informāciju, viegli atrod nepiemērotus, realitātei neatbilstošus materiālus, kurus pieņem par normu un realitāti.
Šis apstāklis savā ziņā ir saistīts ar sabiedrībā nepamatoti izplatīto uzskatu “zēni ir zēni” (boys will be boys) – proti, ka pārlieku seksualizēta vide zēniem ir atbilstoša un normāla, visiem zēniem noteikti interesē pornogrāfiska satura materiāli un šo materiālu skatīšanās ir normāla, nereti pat mudinot zēnus skatīties šādus materiālus un no tiem “mācīties”.
Vienlaikus tikšanās laikā runāts arī par vēl vienu uztraucošu tendenci – vardarbības pret meitenēm normalizēšana sabiedrībā.
Fiksēts, ka tiek veidotas īpašas mājaslapas jaunām meitenēm ar dažādiem seksuāla rakstura ieteikumiem par seksuālas dzīves uzsākšanu, partnera apmierināšanu, piemēram – kā mazināt fiziskās sāpes dzimumakta laikā, tajā pašā laikā nerunājot par iespēju atteikties no darbībām, kas rada fiziskas sāpes, un iespēju pārrunāt savas robežas ar partneri. Šādas lapas ir gan ar pornogrāfiska satura materiāliem, gan arī brīvi pieejamas, pusaudžiem saistošas lapas (piemēram, “Teen Vogue”).
No Eiropola saņemta informācija, ka varmākas, kas interneta vidē nodarbojas ar bērnu izmantošanu, izveidojuši vadlīnijas ar ieteikumiem, kā efektīvāk izveidot saikni ar bērniem un pakļaut viņus savai gribai.
Tikšanās laikā secināts, ka ir svarīgi turpināt izglītot sabiedrību, izvairoties no vardarbības un agresijas normalizēšanas, īpaši pusaudžu vidū.
Ir jāsniedz adekvāta, reālistiska informācija, pieņemot, ka ir normāli izjust kaunu, runājot par šo tematu, bet nav pieļaujams atstāt bērnus informācijas vakuumā, kas noved pie pašu pusaudžu veiktas izpētes, kuras laikā viņi iegūst nepiemērotu, reizēm arī traumatisku informāciju.
