Poriņas sagatavotā atbilde Vollebekam nav radusi kolēģu atsaucību 0
Deputāte Vineta Poriņa (Nacionālā apvienība), kas vada Latvijas delegāciju EDSO parlamentārajā asamblejā, vakar informēja Saeimas Ārlietu komisiju par pēdējām aktualitātēm šajā organizācijā. Visievērojamākā neapšaubāmi ir EDSO augstā komisāra minoritāšu jautājumos K. Vollebeka vēstule, kurā viņš rekomendē Latvijai Pilsonības likuma normas padarīt vēl vaļīgākas.
“Galvenais EDSO delegācijas uzdevums ir Latvijas interešu aizstāvība. Būtu nepareizi vienkārši aizmirst par komisāra vēstuli, pat ja viņa rekomendācijas nav mums saistošas, jo šāds publisks viedoklis ietekmē arī vietējo cittautiešu attieksmi pret pilsonību un valodu,” pārliecināta delegācijas vadītāja Poriņa. Tādēļ viņa sagatavojusi atbildes vēstuli komisāram Vollebekam, kurā skaidro, ka Pilsonības likums, ko Saeima pieņēma otrajā lasījumā, ir saskaņā ar Latvijas līdzšinējo pilsonības politiku. “Ņemot vērā daļas cittautiešu distancēto attieksmi pret Latvijas valsti un identificēšanos ar citu valsti, bērna vecāku apliecinājums palīdzēt bērnam apgūt latviešu valodu, ieaudzināt cieņu pret Latvijas valsti un uzticību tai ir aktuāla nepieciešamība, lai veicinātu Latvijas sabiedrības saliedētību un drošību,” teikts vēstules projektā. Noslēgumā EDSO komisāram pašam tiek izteiktas rekomendācijas – pievērst lielāku vērību tiem reģioniem, kuros regulāri tiek pārkāptas Eiropas drošības normas, piemēram, Gruzijai, Krievijai, Baltkrievijai un tamlīdzīgi.
Tomēr Saeimas Ārlietu komisijā viņas vēstule īpašu atsaucību nerada.
“Es personīgi nepiekrītu Vollebeka kunga rakstītajam, bet ir nopietni jāvērtē, vai mūsu komisijai šāda vēstule jāsūta. Varbūt tas jādara Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijai,” sprieda Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš (“Vienotība”). Viņaprāt, pastiprināta uzmanības pievēršana Vollebeka rekomendācijām nodarītu vairāk ļaunuma nekā labuma.
Bet deputāts Sergejs Mirskis (“Saskaņas centrs”) izteicās, ka vēstulē ir paustas Poriņas personīgās domas un pieņēmumi, nevis komisijas vai delegācijas viedoklis. Kā man pēc sēdes atzina V. Poriņa – ja komisija šo vēstuli neatbalstīs, viņa to sūtīšot pati kā EDSO parlamentārās asamblejas delegācijas vadītāja.
Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais (“Vienotība”) vēl domā, vai sūtīt atbildes vēstuli EDSO komisāram. “Katrā ziņā vēstulē paustās rekomendācijas liek domāt, ka viņam ir nepareiza vai nepietiekama informācija par mūsu Pilsonības likumu, jo vairāki priekšlikumi likumā jau bija iestrādāti vēl pirms tā atvēršanas un arī tagad netiek grozīti,” man teica I. Čaklais. Visticamāk, gan arī viņa vadītā apakškomisija nekādu vēstuli negatavos.
Jau rakstīju, ka EDSO komisārs minoritāšu jautājumos atsūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Ābol-tiņai un Juridiskās komisijas vadītājai Ilmai Čepānei, kurā kritizē Pilsonības likuma prasību, ka nepilsoņu bērnus par pilsoņiem var atzīt tikai tad, ja viņu vecāki pastāvīgi dzīvo Latvijā un ar parakstu apliecinājuši, ka rūpēsies par to, lai atvase apgūtu latviešu valodu un lojalitāti pret valsti.
Pilsonības likums pašlaik Saeimā ir atvērts grozījumiem. Septembra sākumā tas tika pieņemts otrajā lasījumā. Trešajam lasījumam deputāti iesnieguši vairāk nekā 90 priekšlikumu.
