Inese Līne – porcelānā par sievišķo 0
Liepājniece Inese Līne divdesmit gadus nostrādājusi par dizaineri “Latvijas keramikas” eksperimentālajā cehā, kur katram māksliniekam reizi mēnesī bijis jārada jauns rūpnieciskā dizaina paraugs. Tomēr tam pienāca gals, kad “Latvijas balzams” māla pudeļu ražošanu atdeva ārzemniekiem un “Latvijas keramikai” nācās sašaurināt darbību.
“Darbs eksperimentālajā cehā pieradināja mani meklēt arvien un arvien kaut ko jaunu un atkal jaunu,” tagad secina māksliniece. “Šajā laikā tika radīti veiksmīgi dizaina paraugi. Piemēram, nesen “Ornando” reanimēja manu trīs vāzīšu komplektu.”
Tad Jāņa Roņa porcelāna darbnīcā Inese apguva sarežģīto porcelāna veidošanas procesu. Vispirms no ģipša formas tiek atliets porcelāna priekšmets un, ja nepieciešams, papildināts ar veidojama porcelāna detaļām. Vienreiz apdedzinātu porcelānu glazē un apdedzina otro reizi. Tikai tad porcelānam uzklāj virsglazūras krāsas. Papildinot zīmējumu, apdedzināšanu var atkārtot. Zeltu klāj atsevišķi, jo tā apdedzināšanai nepieciešama zemāka temperatūra.
“Es iemīlējos… Porcelāns ir izsmalcināts, aristokrātisks un elegants, reizē arī jutīgs un niķīgs. Porcelāns nepiedod kļūdas. Ar to jāmāk sastrādāties, nepieciešama pieredze un profesionālas iemaņas. Strādājot man patīk iziet no komforta zonas, meklēt jaunas formas un izteiksmes līdzekļus un parādīt, ko gribu pateikt,” stāsta Inese Līne.
Nu jau 15 gadus māksliniece strādā Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā Imantā par mākslas priekšmetu pedagoģi un aktīvi piedalās radošo darbu izstādēs. Viena no Ineses iemīļotākajām tēmām ir cilvēku attiecību izsmalcinātā pretējība. Sievietes viņas darbos ir plastiskas, skaistiem ziediem līdzīgas, vīriešu stāvi nes sevī noteiktu rīcību, domu un spēku, ko reizēm simbolizē ģeometriskas figūras, kas plastiski ieplūdinātas porcelānā.
“Radošā brīvība ir mana prioritāte, un pedagoga darbs ļauj man būt finansiāli neatkarīgai,” smaidot stāsta māksliniece. “Izstādēs ir mani stāsti par cilvēkiem, kultūras tradīcijām un intīmi maģiskiem rituāliem. Darbi izstādei “Parunāsim par sievišķību” man atnāca viegli. Sievietes – vāzes, ziedi un spārni, spārni, spārni… Toties izstādei “Atrast vīrišķību” man bija pienākuma koncepts. Vīrišķības izpausmes ir īstas un patiesas brīdī, kad tās notiek. Dažam tā ir kārtējā uzvara, citam tā ir smags, svarīgs darbs, kas tiek paveikts vīrišķīgi – pamatīgi, neizrādoties, klusi un noteikti. Būt sievišķīgām ir mūsu tiesības un izvēle, turpretim būt vīrišķīgiem ir mūsu kā sapratīgu būtņu pienākums.”
Vērtējums: metodisks radošums
Dizainere Anita Grase: “Māla plastiskā, nedaudz brutālā masa un trauslais, jutekliskais porcelāns itin labi sadzīvo ar Inesi Līni jeb, pareizāk, māksliniecei vienlīdz labi padodas visi materiāli.
Viņas metodiskais radošums trenēts padomju laikos slavenajā uzņēmumā “Latvijas keramika”, un vairāki tālaika darbi ir aktuāli un pieprasīti vēl šodien. Jebkurš Ineses darbs liek elpai aizrauties sajūsmā.
Ineses burvīgie darbiņi ir ne tikai dekoratīvi, bet arī tehniski sarežģīti. Latvijas Dizaineru savienība sadarbībā ar uzņēmumu “Arkolat” reiz aicināja māksliniekus izstrādāt traukiem dizainu. Ineses eņģeļu krūžu kolekcija bija laureātu vidū. Eņģeļu krūze manās mājās ir viena no biežāk lietotajām…”
