Vai līdz Latvijai nonāks populisma vilnis? 2
Filips Rajevskis, politologs: “Populisma vilni pasaulē izraisījušas nopietnas izmaiņas masu medijos un tajā, kā cilvēki uzņem informāciju. Agrāk graudus no pelavām atsijāja laikrakstu un TV redakcijas. Tagad interneta vidē šī atbildība gulstas uz pašu patērētāju pleciem. Daļa cilvēku ļaunprātīgi izmanto pašreizējo situāciju, lai propagandētu nepatiesus vai daļēji patiesus apgalvojumus. Populisma ietekmi var samazināt valdošie politiķi, ar savu rīcību izvairoties no sabiedrības provocēšanas. Labs pamats populistiskas politikas izplatīšanai ir tad, kad politiķi sabiedrībai pietiekami neizskaidro lēmumus.”
Jānis Ikstens, politologs: “Ar atbalstu populismam vēlētāji mēdz paust savu neapmierinātību, pat izmisumu. Šī problēma pirmām kārtām jārisina politiķiem, un sabiedrībai no tās nav jābaidās kā no mēra. Populisma popularitātes kāpums varētu iedrošināt daļu cilvēku paust savu viedokli. Drīzumā negaidu ievērojamu šīs parādības izpausmi Latvijā. Galvenais mūs ietekmējošais faktors ir starptautiskais konteksts. Krievijas bieds mums liek samierināties ar vienu otru problēmu, kas citās valstīs nāk uz āru. Populisma popularitāte augtu lēnāk, ja izdotos straujāk celt iedzīvotāju dzīves līmeni.”
Ojārs Skudra, politologs: “Populisms parasti ir kustība bez skaidras ideoloģijas, bet ar ļoti skaidri definētu pretinieku – galvenokārt augstāko ierēdniecību, valdošajiem politiķiem un eliti, kas nesaprotot vienkāršās tautas rūpes, tāpēc radikāli jānomaina. Latvijai problēmas var radīt šādu politisko spēku panākumi mūsu galvenajos sabiedrotajos – ASV, Francijā un Lielbritānijā. Par laimi, pasaules ietekmīgākajās valstīs ne pārāk lielus panākumus gūst uz varmācību aicinošie populisti. Latvijā kreisie populisti (“Saskaņa”) pagaidām nav spējīgi gūt izšķirošus panākumus. Tomēr pastāv risks, ka gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās dažiem ZZS politiķiem konkurencē ar NA varētu rasties populisma kārdinājums.”
