Populāras vīnogu šķirnes, kas lieliski aug arī Latvijā. Plāno jau tagad! 0
Lai izvēlētos šķirni savam dārzam, jābūt skaidrībai – vai vēlamies galda vīnogas, vai sulas ieguvei un vīna gatavošanai, varbūt tikai apzaļumošanai, savu dārzu norobežojot no kaimiņu ziņkārības. Ir arī daudzas tādas šķirnes, kuru ogas ir patīkami baudīt un tikpat labi var izmantot arī vīna gatavošanai. Ir cilvēki, kuri vēlas audzēt tikai “slinkās” vīnogas. Tā tiek sauktas tās šķirnes, kuras pēc trešā gada vairs nav jāpiesedz. Piemēram, ‘Hasanskij Sladkij’, ‘Zilga’ un citas ražo bagātīgi, toties vīnkopji paši grib paslinkot un vīnogas nesegt.
Kad mērķis ir skaidrs, tad pirms stādu iegādes lietderīgi nogaršot iecerēto šķirni. To iespējams izdarīt Vīnkopju un vīndaru biedrības organizētajās izstādēs.
Jāizvērtē arī sava dārza vai lauka iespējas, tā mikroklimats. Latvijas ziemeļaustrumu novados veģetācijas periods beidzas divas nedēļas agrāk nekā Kurzemes pusē. Tāpēc tur jāizvēlas ‘Amurskij-4’ – Amūras vīnkoka šķirne
Zilās prasa vairāk saules
Pie dienvidu sienas un ar regulāru piesegšanu ziemā var stādīt arī kādu gleznāku šķirni. Ziemas temperatūra, ja ir arī sniega sega, nav nekāds šķērslis vīnogu audzēšanai. Visvairāk parasti galvassāpes sagādā vēlās pavasara un agrās rudens salnas. Ja ir vēlme un darba griba, tad ar tām lielajā vairumā gadījumu var diezgan labi tikt galā.
Izvēloties šķirnes, jāņem vērā, ka vīnogām ar zilām ogām vajadzīgs vairāk siltuma un saules nekā gaišajām, zaļi dzeltenajām. Stādot tikai piecas sešas galda vīnogu šķirnes, vajadzētu izvēlēties kādu no visagrākajām, piemēram, ‘Cīravas Agro’ un kā iespējami vēlāko – ‘Swenson Red’. Septembra vidū parasti nogatavojas ‘Supaga’, ‘Guna’ un daudzas citas šķirnes. Tādā veidā taptu savdabīgs konveijers, kad ilgākā periodā varētu baudīt vīnogas.
Pārbaude ar nelielu skaitu
Iecerot plašāku stādījumu, lietderīgi lauka piemērotību pārbaudīt vispirms ar nelielu stādu skaitu. Pavisam aplami, ja vienā paņēmienā apstāda lielu platību ar stādiem, kuri iegādāti kādā citā valstī, piemēram ‘Risling’ šķirnes vīnogām. Vācu vīnkopji gan raksta, ka nākotnē slavenais Rislinga vīns nāks no Rīgas, jo, klimatam kļūstot siltākam, šīs šķirnes vīnogas Vācijā vairs nebūs piemērotas vīna gatavošanai. Droši vien tālākā nākotnē tā arī var notikt, bet pagaidām jāizvēlas un jāstāda mūsu klimatā pārbaudītās šķirnes.
Ja kāda kultūra plašāk tiek audzēta, nāk līdzi arī dažādas slimības. Ne tikai pie mums, bet arī citās ziemeļu zonas valstīs daudzu šķirņu vīnogas kļuvušas ļoti neizturīgas pret neīsto miltrasu. Pirms daudziem gadiem vienmēr par labāko un populārāko dārza vīnogu minēja ‘Aļošenkin’. Šodien tā ir pirmā, uz kuras lapām var pamanīt miltrasu. Puslīdz droši, ja nevēlamies miglot, to var vēl audzēt siltumnīcā.
Populārākās Latvijā
Pēdējo desmit gadu laikā populārāko vīnogu šķirņu saraksts būtiski ir izmainījies. Agrāk kā pirmās tika minētas P. Sukatnieka, bet tagad to vietā ir G. Vēsmiņa radītās šķirnes. Ne jau tāpēc, ka pirmās būtu daudz sliktākas, galvenais, ka jaunpienākušās šķirnes nogatavojas daudz agrāk, kas Latvijas apstākļos ir ļoti būtiski. ‘Supagai’, ‘Gunai’ un citām labi pazīstamām šķirnēm līdz ražas nobriešanai vajadzīgas 110–120 dienas, jaunpienākušajām šis laiks ir daudz īsāks – 90–100 dienas.
‘Liepājas Dzintars’
Ļoti agrīna šķirne, nogatavojas 90–100 dienu laikā, neapkurināmā siltumnīcā pat 70 dienās, vajadzīga 1900–2000 oC aktīvās temperatūras summa. Funkcionāli sievišķie ziedi, vajadzīgs apputeksnētājs. Labākie apputeksnētāji ir ‘Hasanskij Sladkij’, ‘Cīravas Agrā’, ‘Dovga’, ‘Supaga’ u. c., agri ziedoša, apaugļojas ļoti labi. Sīko ogu praktiski nav. Ķekars vidēji liels, 200–280 g, cilindrisks, ne sevišķi blīvs. Ogas apaļas, aptuveni 5 g (22–24 mm) dzeltena, atgādina dzintaru, ar vieglu vaska apsarmi, satur 1–2 mazas sēklas. Teicama kvalitāte, miza plāna, caurspīdīga, mīkstums sulīgs, ar vieglu muskata aromātu. Ogās ir 20–23% cukuru, 6,5–7 g/l skābes. Ja ķekarus pie krūma saglabā mēnesi vai ilgāk, ogās cukurs uzkrājas līdz 30–32%. Dzinumi nobriest labi, spraudeņi apsakņojas ļoti labi. Izturīga pret salu (–25…–26 oC), neīsto un īsto miltrasu. Audzē bez ķīmisko preparātu lietošanas.
‘Cīravas Agrā’
Universāla šķirne ar ļoti agru ogu nogatavošanās laiku (95–105 dienās), nepieciešamā aktīvās temperatūras summa – 1950–2150 oC.
Krūmi ir vidēja auguma, viengadīgie dzinumi labi nobriest. Ziedi – divdzimumu, pašauglīga. Ķekari 200–250 g, reizēm pat līdz 450 g, vidēji blīvi, cilindriski koniski. Ogas arī ap 5 g (22–23 mm), apaļas zaļgani dzeltenas, ar nelielu iedegumu saules pusē, 1–3 mazām sēkliņām. Ar sulīgu mīkstumu, harmonisku muskata aromātu, izcilu garšu. Augļu zarus apgriež līdz 8–10 pumpuriem, bet kopumā krūmam atstāj 45–55 pumpurus. Sala izturība –24 oC, laba izturība pret neīsto un īsto miltrasu.
‘Dovga’
Arī galda šķirne ar ļoti agru ogu ienākšanās laiku. Ienākšanās dienu skaits un aktīvās temperatūras
summa tāda pat kā ‘Cīravas Agrajai’. Viengadīgie dzinumi nobriest agri un labi, krūmi vidēja auguma. Apputeksnētājs nav vajadzīgs. Ķekari lieli – 300–400 g, cilindriski koniski, vidēji blīvi, ogas lielas, apaļas, 5–6 g, ar 2–3 mazām sēkliņām. Miza plāna, izturīga, neplaisā. Mīkstums gaļīgi sulīgs, maigs, ar savdabīgu, ļoti patīkamu garšu.
Cukurs – 18–22%, skābe – 6–7 g/l. Augļu zarus arī apgriež līdz 8–10 pumpuriem, bet uz krūma atstāj līdz 65 pumpuriem. Sala izturība mīnus 23–24 oC. Viena no labākajām Latvijā audzējamām šķirnēm.
‘Liepājas Agrā’
Krūmi vidēja auguma, viengadīgie dzinumi nobriest labi (80–90%), arī spraudeņi apskaņojas labi. Ziedi funkcionāli sievišķie, vajadzīgi tie paši apputeksnētāji, kas ‘Liepājas Dzintaram’. Ķekari cilindriski vai cilindriski koniski, 180–200 g, vidēji blīvi. Ogas 21–23 mm, aptuveni 4,5 g, apaļas, dzeltenas, ar 1–2 mazām sēkliņām, miziņa plāna, neplaisā. Mīkstums gaļīgi sulīgs, garša harmoniska, ar vieglu muskata aromātu. Arī pārējais raksturojums kā ‘Liepājas Dzintaram’.
Visas G. Vēsmiņa agrīnās vīnogu šķirnes vēsturiski izveidotas Moldovā, kur tika veikta starpsugu krustošana, šķirņu un hibrīdu bioķīmisko īpašību un slimību izturības pārbaude. Iegūto vīnogu sēklu izsēja, sējeņu audzēšana un izvērtēšana notika Latvijā, viņa izveidotajā Vīnogu selekcijas un izmēģinājumu centrā “Vīnkoki”.
Bez jau pieminētajām mūsu vīnkopji jau iepazinuši arī vairākas citas G. Vēsmiņa šķirnes, kā ‘Maiga’, ‘Elga’, ‘Cīravas Sārtā’, ‘Dietlava’. Ievērību ieguvušas arī divas šķirnes, kuras audzējamas neapkurināmā siltumnīcā (par tām būs stāstījums turpmāk), kā arī vairākas šķirnes, kuras var ieinteresēt vīndarus.
