Populāra kļūst jauna pieeja: ēd astoņu stundu intervālā, 16 stundas – ne kumosa. Kas tajā labs? 0
Atteikšanās no ēdiena 16 līdz 18 stundas dienā varētu būt būtiska, lai ārstētu dažādas veselības problēmas, pat ja tev ir jāiemācās uzveikt izsalkumu.
Izdevumā The New England Journal of Medicine publiskotais pārskats liecina, ka intermitējoša (periodiska) badošanās var samazināt asinsspiedienu, palīdzēt zaudēt svaru un veicināt ilgmūžību, vēsta vietne CNN.
Šis pārskats darbojas kā ceļvedis, kas aptaukošanās, vēža, diabēta un sirds slimību gadījumos ļauj ārstiem pielietot to profilaksē vai ārstēšanā.
Pārskata autors Marks Matsons, Džona Hopkinsa universitātes neirozinātnes profesors, ir izstrādājis divas periodiskās badošanās metodes: ikdienas badošanos ar ierobežotu laiku (ēšana 6–8 stundu intervālā un badošanās 16–18 stundu intervālā) un intermitējošu badošanās 5:2 (divas badošanās) dienas nedēļā, parasti ierobežojot badošanās dienu ar 500 kalorijām).
Vairums amerikāņu periodiski nebadojas (norma ir trīs ēdienreizes dienā plus uzkodas), un tāpēc ārsti īpaši necenšas izmantot šo risinājumu plaša spektra veselības problēmām, teikts pārskatā.
Tā kā pētījums ir salīdzinoši jauns, tajā ārstiem tiek ieteikts uzraudzīt savus pacientus visā periodiskā badošanās laikā un pakāpeniski palielināt badošanās ilgumu un biežumu, lai veicinātu atveseļošanos.
Periodiskas badošanās pētījumi ir veikti, eksperimentējot ar grauzējiem un tukliem cilvēkiem, lai uzlabotu veselību visā problēmu spektrā, kaut gan nav skaidrs, vai šie ieguvumi ir svara zaudēšanas rezultāts.
Pārmaiņus badojoties un ēdot, var uzlaboties šūnu veselība, ko, visticamāk, izraisa vielmaiņa. Tādējādi šūnas patērē savus degvielas krājumus un pārvērš taukus enerģijā – pārslēdzoties no tauku uzkrāšanas uz taupīšanu.
Atklājumi par periodisku badošanos liecina, kas tie var samazināt ķermeņa svaru, bet vairākos pētījumos, kas veikti dzīvniekiem un cilvēkiem, pētnieki ir saistījuši šo metodi arī ar ilgāku mūžu, labāku sirds veselību un kognitīvajām spējām.
Rakstā vērsta uzmanība uz Okinavas iedzīvotājiem, kas pazīstami ar savu ilgmūžību un uzturvielām bagātu uzturu ar zemu kaloriju daudzumu. Autori uzsvēra, ka šajā Japānas prefektūrā periodiskā badošanās var palielināt iedzīvotāju dzīvildzi un novērst aptaukošanos.
Tiek uzskatīts, ka periodiska badošanās uzlabo insulīna darbību, kas var stabilizēt cukura līmeni asinīs. Viens no 2018. gada pētījumiem atklāja, ka trīs vīrieši ar 2. tipa cukura diabētu, kas pazīstams arī kā pieaugušo diabēts, pēc periodiskas badošanās zaudēja svaru un varēja pārtraukt insulīna lietošanu – šie atklājumi atspēko plaši izplatīto uzskatu, ka diabēts ir neārstējams.
Kāds cits pētījums parādīja, ka periodiska badošanās var palielināt izturību pret stresu, optimizējot smadzeņu darbību un neiroplastiskumu, vai smadzeņu spēju pielāgoties, lai efektīvi darbotos visa mūža garumā.
Secināts, ka gados vecāku cilvēku grupai, kuri ievēroja piemērotu diētu ar ierobežotu kaloriju daudzumu, uzlabojās verbālā atmiņa salīdzinājumā ar divām citām grupām, kuras nebija gavējušas – atklāj 2009. gadā veikts pētījums.
Turklāt, ievērojot periodisku badošanos, daļai pacientu pat uzlabojās fiziskās funkcijas. Kāds pētījums liecina, ka jauni vīrieši, kuri gavēja katru dienu 16 stundu, zaudēja taukus un saglabāja muskuļu masu, divus mēnešus pēc kārtas veicot izturības treniņus.
Tomēr – lai konstatētu, kāda ir periodiskas badošanās ilgtermiņa ietekme, nepieciešami vairāk pētījumu, kas vēl nav pieejami, un pašreizējie atklājumi ir nepilnīgi. Klīniskajos pētījumos piedalījās gados jauni un pusmūža cilvēki ar lieko svaru, tāpēc konstatētos pozitīvos rezultātus nevar vispārināt citām cilvēku grupām, atzina pārskata autori.
Turklāt cilvēkiem grūti ievērot diētu, jo īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs, kur jēdziens ““trīs ēdienreizes dienā” ir tik ļoti iesakņojies”, ka ne ārsti, ne pacienti neuzskata, ka tieši periodiska badošanās var palīdzēt efektīvi izārstēt dažādas kaites, akcentēja profesors Matsons.
Avots: edition.cnn.com
.
