Kādi ir dzīvnieku apmācības principi? 0
Lai kļūtu par terapijas dzīvnieku, katrai sugai ir atšķirīgs apmācības kurss. Piemēram, suņiem jāapgūst vismaz pamatpaklausības prasmes, taču šo līmeni iespējams paaugstināt.
Professional Association of Therapeutic Horsemanship International sertificē organizācijas un profesionāļus, kuri nodrošina hipoterapiju un terapeitisko jāšanu. Hipoterapijā, ko Latvijā sauc par reitterapiju, izmanto zirga ritmiskās un trīsdimensionālās kustības, ķermeņa siltuma labvēlīgo ietekmi uz organismu, lai veicinātu medicīnisko rehabilitāciju. Piemēram, hipoterapijas sesijā On Eagle’s Wings, kuru vada instruktors fizioterapeits, ergoterapeits vai cits speciālists, piedalās brīvprātīgo komanda: pavadonis, kurš ved zirgu, divi palīgi, kas iet zirgam abās pusēs, gādā par bērna drošību un vajadzības gadījumā palīdz veikt uzdevumu. Bērni tur ierodas ar ārsta norīkojumu, un maksa ir pavisam neliela, 15–20 dolāru, iespējams, tāpēc, ka organizācija saņem arī ziedojumus no dažādiem avotiem.
Savukārt terapeitiskās jāšanas laikā cilvēkiem ar garīgiem vai fiziskiem traucējumiem māca neatkarīgas jāšanas prasmes, kas ļauj ne tikai uzturēt ķermeni atbilstīgā fiziskā formā, bet arī attīstīt sociālās prasmes.
Latvijā noteikts, ka sociālie darbinieki nodarbojas ar sociālo problēmu identificēšanu un risināšanu, īstenojot intervenci jeb iejaukšanos, nodrošinot psihosociālo palīdzību. ASV sociālais darbinieks klīniskās sociālā darba prakses ietvaros ir tiesīgs veikt terapiju, izmantojot dažādas teorijas un metodes, arī dažādu sugu dzīvnieku terapiju.
Jūs pieminējāt brīvprātīgos, kuri iesaistās dzīvnieku terapijā. Vai tā ir ierasta prakse?
ASV pastāv visaptveroša brīvprātīgo kustība. Tie, kuriem mājās ir dzīvnieki, labprāt nodrošina dzīvnieku asistētas aktivitātes. Piemēram, ļoti populāra ir The Reading Education Assistance Dogs jeb R.E.A.D. programma: brīvprātīgais ar savu suni dodas uz sabiedrisko bibliotēku, kur bērni ar lasīšanas grūtībām lasa sunim priekšā grāmatu. Dzīvnieks ir draugs, kas nenosoda, nekritizē, ja bērns lasa lēni, nesaprot kādu vārdu vai neskaidri izrunā skaņas. Tāda nodarbe nesagādā stresu, ko viņš justu klases priekšā. Apmācīti brīvprātīgie vēro to no malas un reizēm palūdz, lai bērns izskaidro kādu specifisku vārdu vai izlasa vēlreiz teikumu, jo saka – suns nezina, ko šis vārds nozīmē, vai suns nesadzirdēja kādu teikuma daļu. Pēc lasīšanas bērns saņem mazu balvu, piemēram, atklātnīti, kurā suns pasaka paldies. Tādējādi tiek veicināta gan lasītprasme, gan interese par lasīšanu.
Brīvprātīgie ar saviem dzīvniekiem apciemo arī bērnus un pieaugušos slimnīcās, skolās, pansionātos vai citās ilgstošas aprūpes iestādēs. Sava pētījuma laikā varēju vērot, kā vietējā slimnīcā pie slimajiem bērniem ieradās minizirgs. Bērnus, kuri paši nespēja atnākt uz uzgaidāmo telpu, lai tiktos ar neparasto ciemiņu, turp nogādāja košos, izrotātos ratiņos (tie nelīdzinās ratiņkrēsliem, ar kuriem mazos pacientus pārvadā Latvijas slimnīcās), dažus ar visiem pievienotajiem vadiem un sistēmām. Minizirgu pavadīja brīvprātīgo palīgu komanda, viens runāja ar slimnīcas personālu, otrs – ar vecākiem, bet minizirga saimnieks, turot dzīvnieku aiz pavadas, – ar mazajiem pacientiem. Saimnieks nepārtraukti vēroja dzīvnieka reakciju uz notiekošo, jo tas, ka apkārt rosās sveši cilvēki, pieskaras, glauda, vienmēr rada stresu. Katrā slimnīcā pieņem lēmumu, vai vēlas dzīvnieku asistētas aktivitātes vai ne, un pēc tam izstrādā noteikumus, kas brīvprātīgajam jāizpilda, lai šādus apciemojumus nodrošinātu. Piemēram, minizirgu pirms vizītes vienmēr tīrīja ar birsti vai mazgāja, kājās uzāva rozā zābaciņus, lai neslīdētu pakavi un tiktu ievērotas slimnīcas prasības.
Gan profesionāļiem, gan brīvprātīgajiem, kuri savā darbībā iesaista dzīvniekus, jābūt apdrošinātiem gadījumam, ja dzīvnieks kādu savaino – iesper vai ieskrāpē. Par to parasti parūpējas organizācijas, kas dzīvniekus sertifcējušas.
Kā pret dzīvniekiem izturas ASV sabiedrība? Piemēram, Latvijā panākts aizliegums izmantot cirkā savvaļas dzīvniekus.
Amerikāņi ļoti rūpējas par dzīvnieku labsajūtu. Ja neievēro labturības noteikumus, sabiedrība aktīvi par to ziņo. Professional Association of Therapeutic Horsemanship International pat noteikusi, cik stundas dienā terapijas zirgs drīkst strādāt, lai neparādītos stresa pazīmes, kuru ietekmē mainītos uzvedība. Brīvprātīgie stāstīja, ka arī dzīvnieku asistētas aktivitātes nedrīkst ilgt vairāk par vienu divām stundām dienā. Piemēram, minizirgs, par kuru stāstīju, tiek nodarbināts vienu, lielākais – divas reizes nedēļā.
Dažādām dzīvnieku sugām, kā arī katram dzīvniekam atsevišķi darba laiks gan dienas, gan nedēļas ietvaros var atšķirties. Parasti maksimālo darba laiku nosaka sertifikācijas organizācija, un tad profesionāļi un brīvprātīgie, vērojot sava dzīvnieka izturēšanos, pielāgo darba stundas atbilstīgi mīluļa iespējām.
Cik ilgs ir terapijas dzīvnieku darba mūžs?
Pamanot, ka terapijas dzīvnieks vairs nevēlas veikt savu darbu, piemēram, ir zaudējis dzīvesprieku, neizrāda interesi par došanos uz darbu vai vairās no cilvēkiem, tas tiek pensionēts – nonāk mājdzīvnieka statusā, bet, ja tas nav iespējams, tiek atrastas jaunas mājas, kur par dzīvnieku rūpēsies. Pirms tam dzīvniekam gan dod laiku rehabilitācijai – no dažām dienām līdz pat gadam, lai vērotu, vai interese par darbu atgriežas.
ASV lielākās diskusijas raisa jautājumi par savvaļas dzīvnieku turēšanu, proti, delfīnu terapiju, kas pieejama Floridas štatā. Atsevišķas organizācijas centušās delfīniem radīt dabiskajai videi tuvus dzīves apstākļus, tomēr daļa dzīvnieku aizstāvju kategoriski iebilst pret jebkura veida savvaļas dzīvnieku izmantošanu.
