Pompeo paziņo, kādiem tieši mērķiem ASV dos triecienu Irānā 0
Ziņa papildināta pl. 19.49.
ASV dos triecienu tikai tādiem mērķiem Irānā, kas atbildīs starptautiskajiem karadarbības noteikumiem, svētdien paziņoja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo.
Telekanāla ABC raidījumā “This Week” (“Šonedēļ”) Pompeo tika lūgts komentēt prezidenta Donalda Trampa sestdienas ierakstu tviterī, ka ASV ir gatavas dot triecienu 52 mērķiem Irānā, un daži no šiem objektiem Irānā “ir ļoti augsta līmeņa un ļoti svarīgi Irānai un Irānas kultūrai”.
Starptautiskie karadarbības noteikumi lielākajā daļā gadījumu aizliedz uzbrukt kultūras objektiem.
“Ikviens mērķis, kuram mēs dosim triecienu, būs likumīgs mērķis, un šis mērķis būs izvēlēts ar vienu nolūku – aizstāvēt un aizsargāt Ameriku,” teica Pompeo.
Viņš arī norādīja, ka Trampa administrācija atteikusies no iepriekšējo administrāciju stratēģijas vērsties pret Irānas atbalstītajiem grupējumiem, un tā vietā vērsisies pret lēmumu pieņēmējiem, liekot saprast, ka jaunās stratēģijas piemērs ir Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšana.
“Mūsu reakcija vērsīsies pret faktiskajiem lēmumu pieņēmējiem, cilvēkiem, kuri rada šos draudus no Irānas Islāma Republikas,” teica ASV valsts sekretārs.
Savukārt telekanālam “Fox News” Pompeo atzina, ka pastāv reāla iespēja, ka Irāna varētu uzbrukt ASV karavīriem Irākā vai Sīrijā.
“Mēs domājam, ka ir reāla iespēja, ka Irāna pieļaus kļūdu un nolems uzbrukt kādiem no mūsu spēkiem – militārajiem spēkiem Irākā vai karavīriem Sīrijas ziemeļaustrumos,” sacīja ASV valsts sekretārs.
Viņš piebilda, ka ASV gatavojas visa veida iespējamajai Irānas reakcijai, tostarp kiberuzbrukumiem.
Jau vēstīts, ka Tramps sestdien paziņoja, ka ASV ir gatavas dot triecienu 52 mērķiem Irānā, ja Irāna uzbruks ASV objektiem vai pilsoņiem, atmaksājot par Soleimani nogalināšanu.
Daži no šiem objektiem Irānā “ir ļoti augsta līmeņa un ļoti svarīgi Irānai un Irānas kultūrai, un šiem mēŗķiem un pašai Irānai tiks dots trieciens ļoti ātri un ļoti spēcīgi,” tviterī ierakstīja Tramps.
Viņš paskaidroja, ka izvēlēti 52 mērķi, jo tieši šādu skaitu amerikāņu ASV vēstniecībā Teherānā 1979.gadā par ķīlniekiem sagrāba studenti islāmisti, protestējot pret to, ka Vašingtona noraidīja prasību izdot gāzto šahu Mohammadu Rezu Pahlavi.
Ķīlnieku krīze turpinājās 444 dienas.
“Viņi mums uzbruka un mēs atbildējām. Ja viņi uzbruks atkal – un to es viņiem stingri ieteiktu nedarīt – mēs dosim viņiem spēcīgāko triecienu, kāds viņiem jebkad ticis dots!” uzsvēra Tramps.
“Savienotās Valstis tikko iegādājās bruņojumu par diviem triljoniem dolāru. Mēs [militārajā ziņā] esam pasaulē lielākie un labākie, krietni pārspējot citus! Ja Irāna uzbruks amerikāņu bāzei vai jebkuram amerikānim, mēs bez šaubīšanās pret viņiem liksim lietā šo pavisam jauno, skaisto bruņojumu!” piebilda ASV prezidents.
Jau vēstīts, ka piektdien ASV raķešu triecienā triecienā pie Bagdādes lidostas tika nogalināti desmit cilvēki – pieci irākieši un pieci irāņi, arī Irānas Revolucionārās gvardes vienības “Kudsas spēki” komandieris ģenerālis Kasems Soleimani un Irākas militārā grupējuma “Hashed al Shaabi” (“Tautas mobilizācijas spēki”) vadītāja vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss.
Šis trieciens bija vērsts pret Soleimani un tika īstenots pēc Trampa rīkojuma.
Pēc trieciena Pentagons paziņoja, ka “Soleimani aktīvi izstrādāja plānus uzbrukt amerikāņu diplomātiem un karavīriem Irākā”, kā arī, ka “Kudsas spēki” ir “atbildīgi par simtiem amerikāņu un koalīcijas karavīru nāvi un vēl tūkstošiem ievainošanu”. Tostarp Savienotās Valstis vaino Soleimani, ka viņš apstiprinājis 31.decembrī notikušo proirānisko protestētāju uzbrukumu ASV vēstniecībai Bagdādē.
Irāna ir draudējusi atriebties par Soleimani nāvi.
