Pompeju restaurācija sākas ar bažām 0
Senās Romas pilsētas Pompeju arheoloģiskajā kompleksā, kas iekļauts UNESCO kultūras mantojuma sarakstā, sākti vērienīgi restaurācijas darbi, kuriem Eiropas Savienība ir piešķīrusi 41,8 miljonus eiro.
Viens no Itālijas galvenajiem tūrisma objektiem, ko ik gadu apmeklē 2,3 miljoni tūristu, ir bēdīgā stāvoklī, jo beidzamajos gados ir sabrukušas vairākas ēkas un sienas, kuru iekonservēšanai Itālijai trūka līdzekļu. Pompeju drūmajā situācijā tiek vainoti arī līdzšinējie apsaimniekotāji, vairāki no tiem stāsies tiesas priekšā. Restaurācija sākusies ar jaunām problēmām – arodbiedrība vērš uzmanību, ka darbi tiks veikti par neloģiski zemu samaksu.
Eiropa glābj Itālijas bagātības
Itālija ir ārkārtīgi bagāta ar vēstures liecībām un seno laiku pieminekļiem, kas, no vienas puses, ir tās lepnums un resurss, jo piesaista tūristus, bet, no otras puses, arī apgrūtinošs pienākums, jo saglabāt tūkstošiem gadu vecos vēstures pieminekļus nav vienkārši un līdzekļu šim nolūkam valstij nepietiek. Pompeji, neskatoties uz to, ka ir viens no slavenākajiem Itālijas tūrisma objektiem – otrais vairāk apmeklētais pēc Romas Kolizeja –, nav izņēmums.
Senās Romas pilsēta, ko mūsu ēras 79. gadā pilnībā pārklāja Vezuma izvirduma pelni un kas tika izcelta gaismā 18. gadsimtā, bet 1997. gadā pasludināta par UNESCO kultūras mantojumu, jau četrus gadus saņēmusi nepietiekamas investīcijas. 2010. gada novembrī spēcīgs lietus sagrāva vairākas ēkas, starp kurām bija arī Gladiatoru māja. Vēlāk sabrukusi daļa no kādas citas ēkas septiņus metrus augstas sienas, bet gadu vēlāk sagruvusi daļa trīs metrus augstas sienas netālu no “Porta di Nola” vārtiem.
Pēc šiem negadījumiem UNESCO un Itālijas valdība parakstīja vienošanos par nepieciešamo restaurācijas darbu apzināšanu, bet Eiropas Komisija aizvadītā gada martā apstiprināja finansējumu Pompeju restaurācijai 41,8 miljonu eiro apmērā.
Projekta “Pompeju arheoloģiskā kompleksa saglabāšana, uzturēšana un uzlabošana”, Itālijā dēvēta arī par “Lielajiem Pompejiem”, kopējās izmaksas būs 105 miljoni eiro, tas ir vērienīgākais restaurācijas projekts, kas jebkad realizēts Pompejos.
Jau no 2000. līdz 2006. gadam no Eiropas reģionālajiem fondiem tika atbalstīti 22 restaurācijas projekti Pompejos, toreiz piešķirtie 7,7 miljoni eiro sedza pusi no kopējām izmaksām. Tagad restauratori ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību nostiprinās ēku struktūru, sākot ar tām, kam ir augstāks sabrukšanas risks, izveidos pazemes ūdeņu aizvades sistēmu, uzlabos arheoloģiskā kompleksa drošību un tūristu uzņemšanu. Apmeklētājiem tiks atvērtas vairākas ēkas, kas šobrīd publikai ir slēgtas.
Projekta mērķis ir saglabāt šo vietu kā ilgtermiņa tūrisma piesaisti reģionam. Tiek plānots, ka pēc restaurācijas darbu pabeigšanas 2017. gadā apmeklētāju skaits pieaugs par vismaz 300 000 cilvēku, nodrošinot reģionam darba vietu skaita palielināšanos un papildu ienākumus no tirdzniecības. Ieplānoti arī pasākumi, lai pasargātu arheoloģisko kompleksu no vietējās mafijas “Kamorra” ietekmes.
Restauratore rokudzelžos
Dažas stundas pirms svinīgās restaurācijas darbu atklāšanas, kurā piedalījās ES reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns, tika arestēta vietējā restaurācijas uzņēmuma īpašniece Annamarija Kakavo, kura tiek apsūdzēta korupcijā. Līdz ar Kakavo tiesas priekšā stāsies vēl pieci cilvēki, tostarp bijušais restaurācijas darbu vadītājs Luidži d’Amora un bijušais ārkārtas komisārs Marčello Fjori, kura uzdevums bija apturēt Pompeju sabrukumu. d’Amora un Fjori nāksies atbildēt par neizdevīgu līgumu noslēgšanu ar Kakavo restaurācijas uzņēmumu, maksājot par darbiem pārmērīgas summas un tādējādi izšķērdējot ierobežotos līdzekļus. Turklāt Kakkavo restaurācijas uzņēmumam uzticēti darbi, kas nebija būtiski Pompeju glābšanai, kamēr blakus gruva sienas, kas netika restaurētas. Izmeklētāji domā, ka šīs neizdarības notika ar “Kamorras” ziņu.
Arodbiedrība raizējas
Nedēļu pēc “Lielo Pompeju” projekta uzsākšanas arodbiedrība “Fillea-Cgil”, kas pārstāv arī restaurācijas un arheoloģijas nozares strādājošo intereses, publiski pauda bažas par pirmo divu ēku restaurācijas darbu konkursa rezultātiem. Pēc arodbiedrības rīcībā esošajiem datiem, Kriptoportika nama restaurācijas darbu aprēķinātās izmaksas ir 456 000 eiro, bet izsolē, kur uzvaru gūst uzņēmums, kurš apņemas veikt darbus par zemāko cenu, uzvarētājs prasīja tikai 305 000 eiro. Dioskuru namā šī starpība ir vēl lielāka – darbi, kuriem vajadzētu izmaksāt ap 1 430 000 eiro, ir izsolīti par 685 000 eiro jeb mazāk nekā pusi no reālās cenas.
Arodbiedrība uztraucas, ka, lai iekļautos prasītajā summā, pirmie cietēji būs strādājošie, kuri nesaņems atbilstošu atalgojumu un darba drošību.
Otrs iespējamais skaidrojums lielajai aprēķināto un pieprasīto izmaksu starpībai, pēc arodbiedrības domām, varētu būt organizētās noziedzības iefiltrēšanās mēģinājums, lai kārtējo reizi nepieļautu pienācīgu Pompeju sakārtošanu. Arodbiedrība prasa valsts institūcijām pievērst īpašu uzmanību “Lielo Pompeju” darbu kvalitātei.
Pompeji skaitļos
| Objekts | Vienības |
| Arheoloģiskā kompleksa kopējā platība | 66 hektāri |
| Arheoloģisko izrakumu platība | 45 hektāri |
| Pašlaik atvērti apmeklētājiem | 33 hektāri |
| Senās pilsētas kvartāli | 112 |
| Ēkas | 1500 |
| Sabrukušas ēkas un sienas kopš 2003. gada | 20 |
| Sabrukšana draud | 70% ēku |
Pompeju apskate
| Biļetes veids | Cena |
| Standarta biļete | 11 EUR |
| ES valstu studentiem un skolotājiem | 5,50 EUR |
| ES pilsoņiem līdz 18 gadiem un pēc 65 gadiem | bezmaksas |
| Vidējie ienākumi no ieejas biļetēm gadā | 22 miljoni EUR |
| Fakti Projekts “Lielie Pompeji” Kopējās izmaksas – 105 miljoni eiro ERAF līdzekļi – 41,8 miljoni eiro Itālijas fondi – 63,2 miljoni eiro Datumi 2008. gada 4. jūlijs – Itālijas valdība pasludina ārkārtas stāvokli Pompeju arheoloģiskajā kompleksā un ieceļ ārkārtas komisāru 2011. gada 30. novembris – Itālijas Kultūras ministrija un UNESCO paraksta vienošanos par atbalstu un zinātniskajām konsultācijām Pompeju glābšanai 2012. gada 29. marts – EK apstiprina ERAF līdzekļu piešķiršanu 2012. gada 5. aprīlis – publicēti pirmie konkursi darbu veikšanai 2013. gada 6. februāris – restaurācijas darbu svinīga atklāšana 2015. gada 31. decembris – plānotais projekta beigu datums
Uzziņa Līdzekļus tērēs pieciem mērķiem: 1) ēku konsolidācija un restaurācija – 85 miljoni eiro, no tiem: 47 miljoni eiro atvēlēti 39 jau aizsāktiem restaurācijas projektiem, 38 miljoni eiro – restaurācijas darbiem, kas vēl tiek plānoti; 2) darbinieku apmācība – 8,2 miljoni eiro; 3) komunikācijas un apmeklētāju uzņemšanas uzlabojumi – 7 miljoni eiro; 4) drošības pasākumi, tostarp novērošanas kameras – 2 miljoni eiro; 5) Neapoles un Pompeju kultūras mantojuma organizatīvās struktūras uzlabošana – 2,8 miljoni eiro. |
