Pompeji atdzimst ar ES palīdzību 0
Pompeju arheoloģiskajā kompleksā, kas iekļauts UNESCO kultūras mantojuma sarakstā, pabeigta vērienīgo restaurācijas darbu, kuriem Eiropas Savienība 2012. gada sākumā piešķīra 41,8 miljonus eiro, pirmā daļa.
Lai gan restaurācijas projektu bija plānots pilnībā pabeigt līdz aizvadītā gada beigām, ārkārtas restaurācijas darbi Pompejos vēl turpināsies ar Itālijas valsts budžeta finansējumu, kopumā Pompeju atjaunošanai iztērējot 157,5 miljonus eiro, bet visi piešķirtie ES fondi ir izmantoti, tāpēc Itālijas premjerministrs Mateo Renci svinīgi noslēdza projekta pirmo daļu un atklāja sešas par ES līdzekļiem atjaunotas ēkas.
Nē – nepabeigtiem projektiem
Restaurācijas darbi Pompejos – senās Romas pilsētā, ko mūsu ēras 79. gadā pilnībā pārklāja Vezuva izvirduma pelni un kas tika izcelta gaismā 18. gadsimtā, bet 1997. gadā pasludināta par UNESCO kultūras mantojumu, – sākās ar kavēšanos, grūtībām un bažām par mafijas iefiltrēšanos. “Līdz šim pasaulē izskanēja tikai vēstis par kārtējo Pompejos sabrukušo sienu,” atgādināja Renci. “Bet tagad izskanēs vēstis par atjaunotajām ēkām! Pompeji ir pierādījums, ka Itālija ir spējīga pielikt punktu nepabeigtajiem projektiem, pateikt “nē” darbiem, kas tiek atstāti pusē, kā tas daudzreiz noticis līdz šim.”
Apmeklētājiem no jauna atvērtas sešas ēkas, tostarp audumu krāsošanas darbnīca ar tilpnēm, kurās audumi mirka krāsvielās, un Kriptoportika nams, kurā Vezuva izvirduma brīdī notika remontdarbi. Pompeju sakārtošanas darbi jau nesuši pirmos augļus – aizvadītajā gadā arheoloģisko kompleksu apmeklēja 3,25 miljoni interesentu, kas ir par 20 procentiem vairāk nekā 2014. gadā. Pompeji ir viens no slavenākajiem Itālijas tūrisma objektiem – otrais vairāk apmeklētais pēc Romas Kolizeja. “Tie ir labi rezultāti, bet ar to nepietiek,” atzina Renci. “Līdz nākamā gada augustam ir jāpabeidz visi ārkārtas restaurācijas darbi, lai Pompeji būtu pilnībā sakārtoti un varam uzsākt uzturēšanas fāzi.”
Piemet 52 miljonus
Sākotnēji paredzētās Pompeju ārkārtas restaurācijas kopējās izmaksas bija 105 miljoni eiro, no kuriem 41,8 miljonus piešķīra Eiropas Reģionālais attīstības fonds (ERAF), pārējos – Itālijas valdība no valsts budžeta. Projekta gaitā Itālijas valdība nolēma paplašināt veicamo darbu apjomu un iedalīt Pompeju sakārtošanai vēl 52,5 miljonus eiro. ERAF līdzekļi jau pilnībā iztērēti, kaut gan 70% šo līdzekļu steidzami izmantoti pēdējā brīdī, jo pretējā gadījumā pēc ES projekta beigu datuma tie būtu jāatdod atpakaļ.
Tagad darbi turpinās par Itālijas līdzekļiem. Restaurācijas un sakārtošanas darbi kopumā sastāv no 76 projektiem, no kuriem šobrīd pilnībā noslēgti 33, vairāk nekā puse vēl jāpabeidz. Lielākā daļa no kopējām izmaksām – 126,8 miljoni – novirzīta svarīgākajam mērķim – seno būvju restaurācijai. Pavisam plānots atjaunot 41 ēku, no tām šobrīd pabeigtas 14.
Bez būvju restaurācijas līdzekļi iedalīti vēl četriem mērķiem: darbinieku apmācībai (8,2 miljoni eiro), komunikācijas un apmeklētāju uzņemšanas uzlabojumiem (7 miljoni eiro), drošības pasākumiem, tostarp novērošanas kamerām (2 miljoni eiro), Neapoles un Pompeju kultūras mantojuma organizatīvās struktūras uzlabošanai (2,8 miljoni eiro). Šajās jomās ar līdzekļu apguvi veicies labāk – 19 projekti ir noslēgti un pie atlikušajiem sešiem šobrīd tiek strādāts.
Itālijas kultūras ministrs Dario Frančeskīni paziņoja, ka UNESCO inspektori ir apmierināti ar Pompeju atdzimšanu, kaut gan vienlaikus ir tapis redzams, ka izaugsmes iespējas šajā unikālajā 66 hektārus plašajā teritorijā vēl ir ļoti lielas. Itālijas valdības mērķis ir panākt, lai par Pompejiem turpmāk izskanētu tikai pozitīvas ziņas. Un šajā jomā vēl ir daudz darāmā, piemēram, atrisināt jautājumu par ātrgaitas vilcienu no Romas uz Pompejiem, ko vēlas realizēt Itālijas valdība, lai tūristi no Romas varētu nokļūt arheoloģiskajā kompleksā pusotrā stundā, bet pret ko kategoriski iebilst Pompeju pašvaldība, baidoties, ka tādā veidā tūristi dosies tikai uz arheoloģisko kompleksu, ignorējot vietējās viesnīcas, veikalus un radot zaudējumus pašvaldības ekonomikai.
