Zinātne un nozare 3
Jaunās intensīvās audzēšanas tehnoloģijas bija jāapgūst arī zinātniekiem. Zemkopības ministrijas ilggadējs atbalsts praktisko pētījumu veikšanai un novērojumu iegūšanai par šķirnēm un audzēšanas tehnoloģijām dažādos reģionos dažādos apstākļos bija nenovērtējams ne tikai ieteikumu izstrādāšanai, bet arī pašu zinātnieku pieredzes iegūšanai. Pašreiz, salīdzinot ar darbinieku skaitu, tas ir samērā mazs.
Bāzes finansējuma apjomu aprēķina Izglītības un zinātnes ministrija. Tas nav stabils, bet katru gadu atkarīgs no SCI publikāciju skaita, no aizstāvētām disertācijām utt. Vai nebūtu pareizāk, ka to finansētu Zemkopības ministrija, kam vajadzētu būt ieinteresētai stabilos, ilggadējos pētījumos iegūtos pārliecinošos rezultātos? Arī dažādu ES atbalstītu projektu finansēšana notiek caur Izglītības un zinātnes ministriju un to vērtēšanas kritēriji tiek pielīdzināti citu pētījumu virzienu kritērijiem (piemēram, fizikas, ķīmijas utt). Izpildot tos, augļkopībā ļoti straujā tempā padziļinās plaisa starp zinātni un ražotājiem.
Šie projekti no augļkopības viedokļa ir pārāk īslaicīgi. Kā var trīs vai četru gadu laikā iegūt ticamus rezultātus dārzos, ja šie daži gadi var būt tik dažādi klimatisko apstākļu ziņā, ja mūsu valsts reljefs un augsnes apstākļi ir tik dažādi! Koki ir daudzgadīgi, un viena gada kāda faktora iedarbība saglabājas vēl daudzus turpmākos gados, tāpēc to ietekme uz ražu vērtējama vismaz 10 gadus stabilos finansēšanas apstākļos. Lai rezultāti būtu praktiski izmantojami, šādi pētījumi jāveic arī dažādos augšanas apstākļos.
Zinātniskie pētījumi būtu jāpakļauj lokālām vajadzībām, kā to ieteica arī ārzemju auditori. To virzieni un finansējums, gan bāzes, gan projektu, jānosaka Zemkopības ministrijai un dārzkopju organizācijām. Projektu pieteikumu un rezultātu izvērtēšanā būtu jāiesaista ne tikai zinātnieki, bet arī tie, kuriem rezultāti vajadzīgi.
Pašreizējā finansētāju politika liek atkal atgriezties pie laikiem, kad augļus un ogas savām vajadzībām audzē katrs savā ģimenes dārziņā vai arī importē tikai no Lietuvas, Polijas vai citām zemēm. Pamazām jau sākam pie tā pierast. Bez praktiska rakstura pētījumiem neattīstīsies konkurētspējīga nozare, bet bez tādas nozares arī zinātne nebūs vajadzīga.
