Poļu, mazdārziņa vai Latvijas lieldārzu āboli? Palielinās plaisa starp zinātni un ražotājiem 3
Autore: MĀRA SKRĪVELE, Dr. agr., Latvijas Valsts augļkopības institūta vadošā pētniece
Kā panākt, lai augļkopība kļūtu par konkurētspējīgu, ekonomiski nozīmīgu nozari, kas ļautu rentabli saimniekot nelielām zemnieku saimniecībām? Tieši šādās saimniecībās, kuru dārzu lielums atkarīgs no audzējamās kultūras, arī piemērotas augsnes un reljefa, var izaudzēt augstākas kvalitātes produkciju.
Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados pēc zemes reformas radās daudz jaunu un platības ziņā nelielu zemnieku saimniecību, kuras tika orientētas uz dārzkopības attīstību. Šo nozari uzskatīja par piemērotāko šādām saimniecībām. Uz tām orientējās arī Zemkopības ministrijas un Lauksaimniecības kameras atbalsta politika. Diemžēl īsajā valsts pastāvēšanas laikā nepaspēja izveidot nozares attīstībai nepieciešamus pietiekami stingrus pamatus – zināšanas un pieredzi, kas, ņemot vērā mūsu valsts tik daudzveidīgo, mainīgo reljefu un augsni, neprognozējamos klimatiskos apstākļus, ir sevišķi nozīmīgi.
Pēc zemes reformas mūsdienās daudzi zemi atguvušie nelielo saimniecību īpašnieki bez pieredzes un līdzekļiem arī vēlējās stādīt dārzus ne tikai savām vajadzībām, bet arī tirgum. Pateicoties subsīdijām dārzu stādīšanai, komercdārzu platības mūsu gadsimta sākumā pieauga samērā strauji. Diemžēl dārzus stādīja arī cilvēki, kuriem bija tikai mazdārziņos iegūtā pieredze. Tā bija visai maz noderīga jaunajos intensīva tipa dārzos. Teorētisku zināšanu ieguvi veicināja mācības, kas tika organizētas sertifikāta iegūšanai pārejai uz integrēto audzēšanas sistēmu, kas ļāva saņemt atbilstošas subsīdijas.
Trūkstot kooperatīviem, kas palīdzētu izaudzēto pārdot, mazajās saimniecībās strauji attīstījās arī dažādu augļu un ogu pārstrāde mājas apstākļos. Gan zinātnieku, gan pašu ražotāju darba rezultātā mājražotāju daudzveidīgā produkcija tagad sastopama ne tikai vietējā tirgū. Nu jau par to interesi izrādījuši arī citu valstu tirgotāji un patērētāji.
