32 poļu karagūstekņu nogalināšana 8
Saskaņā ar Polijas historiogrāfijā valdošo viedokli 1945. gada 31. janvārī cīņās pie Podgajes 15. latviešu divīzijas gūstā nonāca poļu 1. divīzijas 3. pulka 4. rotas 37 karavīri. Pēc tam, kad SS virsnieki nežēlīgās nopratināšanās līdz asinīm piekāva vairākus poļus, sagūstītie karavīri, baidīdamies, ka viņus nošaus, uzbruka sardzei un centās aizbēgt. Tas gan izdevās tikai diviem cilvēkiem, jo trīs bēgļus nošāva bēgot, bet 32 karavīrus sagūstīja atkārtoti. Atriebjoties par to, latviešu esesieši esot sasējuši poļu karagūstekņus ar dzeloņdrātīm un aplējuši ar benzīnu un kādā šķūnī dzīvus sadedzinājuši.
Poļu apbedīšanas komandas dalībnieks, vēlāk rezerves kapteinis Česlavs Kristmans 1972. gada 23. janvāra vēstulē Polijas armijas galvenajai politiskajai pārvaldei rakstīja, ka šeit uzietās karavīru mirstīgās atliekas nav bijis iespējams pārvietot, tāpēc viņi apglabāti kopējā kapā netālu no šķūņa, kur bija nogalināti. Virs kapavietas uzsliets balts bērza krusts ar uzrakstu, ka “te atdusas Tadeuša Kostjuško vārdā nosauktās 1. divīzijas 3. pulka 4. rotas karavīri, kurus brutāli nogalinājuši vācu iebrucēji”. 1979. gadā par šiem notikumiem tika uzņemta arī režisora Pāvela Komorovska mākslas filma “Elēģija”, kas mūsdienās jau ir kļuvusi par poļu kino klasiku. Tās veidošanā piedalījās arī viens no diviem Podgajē dzīvi palikušajiem poļu karagūstekņiem – jaunākais leitnants (pēc kara pulkvedis) Zbigņevs Furgala (otrs gūsteknis, kaprālis Boļeslavs Bondzelevskis krita 1945. gada pavasarī cīņās pie Berlīnes). 2002. gadā Podgajē atklāja piemiņas vietu degošas ēkas atveidā šeit nogalinātajiem poļu karavīriem ar tajā iegravētiem viņu vārdiem, uzvārdiem un dienesta pakāpēm un Polijas Tautas armijas 1. divīzijas ģerboni.
