Līdz 20. gadsimta beigām versijai par pusaudžu psihokinēzi izdevās teju vai pilnībā iekarot poltergeista pētnieku prātus. Taču, tā kā saprotamu atbilžu joprojām nav, to turpina pētīt, tāpēc poltergeista noslēpums vairs nav tikai šaurs pārdabiskā segments, bet būtībā atslēga ceļā uz sabiedriskās domas attīstības izpratni. 1
Visvieglāk ir apmānīt tieši dzirdi
Daudzi pētnieki poltergeistu neuzskata par garu vai kādu citu būtību izdarībām, kuras spēj veikt apzinātu psihisku darbību. Viņi pauž, ka poltergeists drīzāk ir psihokinētiska enerģija, kas nāk no cilvēkiem, kurus nomāc dažāda veida problēmas un plosa iekšējas pretrunas, un tieši ar šīs enerģijas palīdzību viņi bez pieskaršanās iekustina priekšmetus. Tieši tādā veidā karotītes liecot arī slavenais triku meistars Uri Gellers.
Taču, visdrīzāk, pastāv gluži reāla iespēja, ka lielākajā vairumā gadījumu poltergeists ir savdabīgs uztveres sajūtu māns, proti, cilvēkiem rodas iespaids, ka patiesībā nekustīgi priekšmeti pārvietojas un kaut kur skan neesošas balsis, un tad to visu piedēvē gariem, jo, esot pie pilnas apziņas, viņiem nav iespējams citādi izskaidrot savas sajūtas. Šai versijai ir tāda priekšrocība, ka tā vismaz atbrīvo ļaudis no aizvien jaunu būtību izgudrošanas un klasificēšanas.
Gaisa plūsmas
Aprakstīts kāds savdabīgs gadījums 1957. gadā. Atraitne Moda Konolija kopā ar abām audžumeitām vakarā skatījās televīziju, kad pēkšņi viesistabā uz galda esošie papīri pacēlās gaisā un sāka lidināties visapkārt, savukārt līdzās uz plauktiņa esošie nieciņi nogāzās zemē un saplīsa sīkos gabaliņos. Tajā pašā mirklī guļamistabā no smaga rāmja pie sienas izkrita liels spogulis, vienlaikus arī palēkdamies, un, nokritusi zemē, sašķīda gabalos žurnālgaldiņa stikla virsma.
Bet ar to vēl viss nebeidzās. Nākamajā rītā kamīnā pati no sevis iedegās uguns un tūlīt pat viesistabā apgāzās visi krēsli. Tamlīdzīgas parādības šajā mājā tupinājās vēl četras dienas. Izsauktais būvniecības inspektors nezin kāpēc secināja, ka, visdrīzāk, problēma ir tieši kamīnā, tāpēc ieteica uzstādīt dūmvadā īpašu vairogu. Interesanti, ka pēc tam visas nepatikšanas patiešām beidzās.
Moda Konolija itin nemaz nebija māņticīga, tāpēc uzskatīja, ka visu mājā notikušo dīvainā kārtā sarīkojušas spēcīgas gaisa plūsmas, kas ieplūda iekšā pa skursteni un sāka pārvietot sadzīves priekšmetus. Tāpēc pētnieki pauž, ka, saskaroties ar līdzīgām pārdabiskām parādībām, nevajadzētu visu uzreiz piedēvēt poltergeistam, jo ir iespējams, ka visām šāda veida parādībām patiešām ir gluži dabiska izcelsme, ko izprovocējušas gaisa vai spēcīgas vēja pūsmas.
Protams, nav iemesla pilnā pārliecībā apgalvot, ka notikumus Modas Konolijas mājā izraisīja tieši gaisa plūsmas. J onav simtprocentīgi droši zināms, ka visas tās parādības tur patiešām notikušas. Šo notikumu savos pētījumos aprakstījušais Milbērns Kristofers ir pētnieks ar nevainojamu reputāciju, taču nevar izslēgt iespēju, ka dažos gadījumos kāds ar viņu ir tikai pajokojis.
Bet pat tajā gadījumā, ja Kristofers apraksta pilnīgi reālu notikumu, tas var būt tikai atsevišķs gadījums, kas noteiktā laikā notiek tikai atsevišķā vietā. Savukārt simtiem citu gadījumu varētu rasties arī gluži citu iemeslu dēļ. Pat ja izdotos atrast saprātīgu fizisko skaidrojumu katram poltergeista gadījumam no miljoniem līdzīgo, kas dažādos laikos notikuši dažādās vietās, nevajadzētu izslēgt iespēju, ka nākamais līdzīgais gadījums varētu būt arī reāls poltergeists.
Tāpēc tiem ļaudīm, kuri tic spokiem un to apsēstiem namiem, tas fakts, ka pagaidām vēl neviens nav guvis pietiekami daudz pārliecinošu pierādījumu, kas varētu kliedēt visus mītus, var sniegt noteiktu mierinājumu. Taču pat tad, ja arī šādi pierādījumi būtu, ir iespējams, ka kāds jauns poltergeista gadījums varētu visus atkal iedzīt strupceļā un piespiestu apšaubīt savus uzskatus.
