Poltergeista vēsture un pētīšana 1
Ja seko tā dēvētās oficiālās zinātnes atziņām, poltergeists ir tikai kaut kāds mitoloģisks folkloras personāžs, tautas kolektīvās apziņas vai pat masu psihozes paraugs, šizofrēnisku murgu vai pat visbanālākā šarlatānisma izpausme. Savukārt, raugoties no paranormālo parādību pētnieciskās zinātnes viedokļa, poltergeists uzskatāms lai arī par neizskaidrotu, tomēr pilnīgi reālu fenomenu.
Kopš viduslaikiem un līdz pat mūsu dienām allaž fiksētas rakstiskas liecības par to, kā cilvēkiem nācies sastapties ar pārdabisku spēku, kam nebija nekāda redzama veidola, taču tas sevi izpauda neizprotamās parādībās. Katrā ziņā poltergeista noslēpums satraucis jau senatnes cilvēkus. Visagrīnākie zināmie vēstījumi par kāda neizskaidrojama “nelabā spēka” klātbūtni parādījās jau pašā mūsu ēras sākumā, bet dažādās mutvārdu formās personāži ar līdzīgām funkcijām sastopami arī krietni vien senākās faktiski visu kultūru leģendās. Tiesa, poltergeistam ir savs ļoti noturīgais veidols, kas atšķiras no konkrētajiem dažādu tautu mitoloģiskajiem personāžiem.
19. gadsimtā, līdz ar dažādu garīgo prakšu un ideālistisko mācību modes strauju izplatību visā pasaulē, paranormālo parādību pētnieki, no kuriem daudzi bija fiziķi, sāka pastiprināti pētīt arī poltergeistu. Pētnieki izstrādāja vairākas hipotēzes. Spiritisma piekritēji tradicionāli uzskata, ka noslēpumainās darbības izraisa mirušo gari vai spoki. Piemēram, Aiens Stīvensons, arī neskatoties uz savu klasisko psihiatrisko izglītību, šīs anomālijas attiecināja ne tikai uz dzīvajiem, bet arī mirušajiem “aģentiem”, pieļaujot, ka pret tādiem var cīnīties ar eksorcisma palīdzību.
Bieži vien poltergeista traktējumi ir tiešā veidā saistīti ar intelektuālās modes vēsmām. Pagājušā gadsimta 20. un 30. gados, kad visi bija masveidā aizrāvušies ar psihoanalīzi, poltergeista parādīšanos saistīja ar seksuālas iedabas traucējumiem, it īpaši tādiem, kas rodas dzimumnobriešanas periodā jeb pusaudža gados. Jau kopš gadsimtu mijas pētnieki bija ievērojuši, ka poltergeistu un to plosīšanās vietu pārsteidzošā kārtā allaž vieno kāds neizbēgami klātesošs pusaudzis vai mazs bērns.
Šī versija kļuva aizvien populārāka un attiecīgi nostiprinājās, atvirzot otrā plānā visas citas hipotēzes, piemēram, par ģeomagnētiskajām anomālijām un tamlīdzīgām fiziskajām parādībām. Mūsdienās aizvien vairāk ne tikai ezoteriskajā literatūrā, bet arī visu līmeņu plašsaziņas līdzekļos parādās stāsti par bērniem un pusaudžiem, kuri gluži neapzināti it kā atriebjas apkārtesošajiem, raidot viņiem savas nekontrolējamās negatīvās enerģijas kamolus. Un, tā kā par šo konfliktu centru parasti kļūst ģimenes, poltergeista izpausmes galvenokārt novērotas tieši mājās.
