Mistiski trokšņi, “staigājošas” mēbeles. Kā mūsdienās skaidro poltergeista fenomenu? 1
Pats vārds “poltergeists” nācis no vācu valodas, kas nozīmē “trokšņainais gars”. Tā gadījumi konstatēti teju visās pasaules valstīs, tostarp dažās īpaši bieži, piemēram, ASV, Britānijā, Brazīlijā, Kanādā, Somijā, Itālijā, Krievijā un Maltā. Daudzu gadījumu analīze ļāvusi pētniekiem secināt, ka, pirmkārt, poltergeists kā parādība patiešām pastāv, otrkārt, tā izpausme praktiski visos gadījumos ir vienāda.
Parapsiholoģija un materiālisms
Populārākā parapsihologu versija pauž, ka poltergeistu var izraisīt neapzināta un nekontrolējama telekinēzes forma. Šī hipotēze balstīta idejā par to, ka reģistrētie poltergeista gadījumi parasti allaž saistīti tieši ar bērnu nenoturīgo psihi.
Kopš 19. gadsimta beigām materiālisti regulāri centušies pierādīt, ka visi poltergeista gadījumi ir vai nu vistīrākās raudzes krāpšana, vai arī tos vismaz izraisījusi cilvēka neapzinātā enerģija. Viljams Rolls grāmatā “Poltergeists” apgalvo, ka poltergeista parādīšanās iemesls meklējams cilvēkos ar nestabilu psihi, īpaši saistībā ar bērniem dzimumnobriešanas stadijā. Rolls to dēvē par regulāri atkārtojošos spontānas psihokinēzes izpausmēm, kam nav nekā kopīga ar gariem vai spokiem.
Tiesa, enerģijas izavdīšana ārpasaulē, pat tajā gadījumā, ja tā patiešām ir daļa no pētāmās problēmas, nekādā veidā neizskaidro poltergeista fenomenu kopumā. Atbilstoši Rolla loģikai sanāk, ka poltergeista gadījumi būtu novērojami bez izņēmuma ikvienā ģimenē, kurā ir pusaudži ar raksturīgajām šā vecuma psiholoģiskajām problēmām. Šis skaidrojums absolūti nav noderīgs tiem poltergeista gadījumiem, kas notiek ģimenēs, kurās nav un nekad nav bijis pusaudžu. Dažādu izmeklēšanas eksperimentu gaitā konstatēts, ka, lietojot psihokinēzi, ir iespējams sasniegt tikai ļoti nenozīmīgu priekšmetu pārvietošanos un radīt nebūtiskas skaņas klauvēšanas veidā.
Socioloģijā poltergeistu uzskata par kolektīvās bezapziņas izpausmi, un to pieskaita tiem fenomenu tipiem, kādi ir, piemēram, mājas gariņi, mežaiņi, elfi un citi mitoloģiskie personāži. Atsevišķi faktori liecina, ka poltergeista fenomenam ir daudz kopīga ar nekontrolēta tā dēvētā mediju fenomena izpausmēm. Ir zināmi fakti par to, ka daudzi mediji savu spēju izpausmju sākumā kļūst par paranormālās aktivitātes centru.
Piemēram, Danielu Danglasu tante izdzina no mājas, kad viņam bija 17 gadu, jo allaž viņa klātbūtnē sākās neizskaidrojama mēbeļu pārvietošanās. Florensu Kuku atbrīvoja no skolotāja palīga amata par to, ka viņas klātbūtnē allaž sāka pārvietoties un pat pacelties gaisā grāmatas un zīmuļi, viņas kustībai sekoja krēsli un pat skolas soli. Savukārt Metjū Menigena klātbūtnē jau kopš 11 gadu vecuma pazuda dažādi priekšmeti, mājās atskanēja šaušalīga klaboņa un klaudzēšana, priekšmeti pēkšņi pacēlās gaisā, uz sienām nezin no kurienes uzradās sen mirušu populāru rakstnieku autogrāfi. Zīmīgi, ka vēlāk zēns iemācījās pakļaut un vadīt šo enerģiju, un mistiskās parādības vairs neparādījās, toties viņš savas spējas varēja izmantot citu cilvēku ārstēšanā.
