Politologs: “Vienotība” ar valodas ideju turpina ieturēt ceļu “pa skuju taku” 0
Sacenšoties ar apvienību “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK par to, kura partija ir latviskāka, “Vienotība” turpina ieturēt ceļu, kas noveda to uz “skuju takas”, komentējot izglītības ministra Kārļa Šadurska (V) ieceri, ka trīs gadu laikā vidusskolās vispārizglītojošos priekšmetus varētu mācīt tikai latviešu valodā, aģentūrai LETA sacīja politologs Juris Rozenvalds.
Rozenvalds norādīja, ka “Vienotības” rīcība atbilst pašreizējai koalīcijas loģikai, taču nav skaidrs, kas tieši tiks panākts, jo netiek domāts par to, kā nodrošināt skolas ar pietiekošu kadru skaitu, lai pāreja būtu nesāpīga.
Latviski runājošajiem politiskajiem spēkiem ir jāspēj uzrunāt krievvalodīgais elektorāts un ar to ir jārunā, nešķeļot sabiedrību, diemžēl ar šādu rīcību tas netiek panākts, secināja Rozenvalds.
Jau ziņots, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus, preses konferencē pauda Šadurskis.
Patlaban Izglītības un zinātnes ministrija plāno vairākus soļus valsts sabiedrības integrācijas un valsts valodas jomā līdz 2024.gadam.
Nākamajā mācību gadā pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, plānots sākt jaunā izglītības standarta ieviešanu, kas, pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi sākt sākumskolas izglītību latviešu valodā.
Vēl pēc gada, 2019./2020.mācību gadā, 9.klases centralizētie valsts pārbaudījuma darbi plānoti tikai latviešu valodā. Tāpat pēc diviem gadiem 7.klasē plānota pāreja uz jauno kompetenču pieejā balstīto standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā.
Savukārt jau no 2020./2021.mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā ieplānots visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Šadurskis solīja, ka ikviens rosinājums tiks izdiskutēts un izsvērts. Reformas plānots monitorēt un izvērtēt 2021.-2023.gadā.
