Politologs vērtē prezidenta runu un atklāj, kam Levits vēlas līdzināties 4
Valsts prezidenta Egila Levita runā, ko viņš teica, stājoties amatā, iezīmējās vēlme līdzināties Latvijas pirmajam prezidentam Jānim Čakstem, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis.
Viņš norādīja, ka Levits savu pirmo runu Saeimā pēc stāšanās amatā sāka ar Čakstes vārdiem, turklāt savā runā kopumā nopietni pakavējās pie Latvijas pirmā prezidenta atstātā mantojuma.
Jaunais prezidents arī savā inaugurācijas dienā dosies nolikt ziedus pie Čakstes pieminekļa, uzsvēra politologs.
Tas viss, viņa ieskatā, liecina, ka Levits Čaksti izvēlējies par savu politisko paraugu jebšu jaunais prezidents “kāpšot Čakstes čībās”, kā rezultātā – lai analizētu Levita darbību, būs jāatsvaidzina zināšanas arī par Latvijas pirmā prezidenta darbību.
Rajevskis norādīja, ka Levita runas sadaļa, kurā viņš runāja par iepriekšējo prezidentu paveikto, bija veiksmīga un simpātiska. Politologs uzskata, ka jaunais prezidents spēja atrast katra prezidenta stiprās puses, parādot, ka kopumā Latvijā demokrātija sekmīgi attīstās un prezidenti bijuši īstie cilvēki īstajā laikā.
Politologs sacīja, ka kopumā Levita runa bija nopietna un programmātiska, proti, Levits turējās savu iepriekš nosaukto prioritāšu rāmjos, mēģinot skaidrot, ko viņš ar tām saprot.
Jau vēstīts, ka Levits, uzņemoties amata pienākumus, pirmdien Saeimas ārkārtas sēdē nodeva svinīgo solījumu.
“Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās sirdsapziņas,” teica Levits. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) gan aicināja viņu nodot solījumu atkārtoti, pēdējā vārda vietā sakot “apziņas”, nevis “sirdsapziņas”, lai solījums atbilstu Satversmē rakstītajam.
Pēc tam Levits parakstīja svinīgo solījumu, kas tiks nodots glabāšanā Valsts arhīvā, un tika atskaņota Latvijas valsts himna.
Politologs Skudra: Levits ar savām uzrunām iezīmējis darba virzienus prezidentūras laikā
Valsts prezidents Egils Levits savās šīs dienas uzrunās iezīmēja virzienus, pie kuriem prezidentūras laikā vēlētos strādāt, aģentūrai LETA pauda politologs Ojārs Skudra.
Viņš sacīja, ka Levita lēmums teikt divas atsevišķas runas – Saeimā un pie Brīvības pieminekļa – vērtējams pozitīvi, jo viņš jau sākotnēji vēlējies sevi pieteikt visai sabiedrībai, ne tikai parlamenta deputātiem.
“Levits arī formāli ir bezpartejisks un jau iepriekš uzsvēris, ka grib būt visas tautas prezidents. Tādēļ domāju, ka šajās uzrunās nav jāmēģina saskatīt konkrēti “āķi”. Runas ir vairāk kā rāmis tam politikas laukam Latvijā, kuras savas prezidentūras laikā viņš gribētu mainīt,” pauda eksperts.
Skudra izteica viedokli, ka Levita inaugurācijas runas bija vēstījums tiem, kas klausījās ne tikai Saeimā, bet arī Latvijā kopumā.
“Tiem, kas klausījās, bija būtiski runu akcenti un tas, kā Levits iezīmēja to politisko lauku, kurā jāstrādā.
Izmantojot, piemēram, “aizslaucīšanas” metaforu, viņš iezīmēja, ka līdzās pozitīvajam un konstruktīvajam viņš saskata arī problēmas un trūkumus, kurus gatavojas “aizslaucīt”.
Ar savām runām viņš ir ievadījis savu prezidentūras laiku, gatavojot cilvēkus tam, ko vēlas izdarīt,” sacīja eksperts.
Skudra pauda viedokli, ka Levits labi ticis galā ar šīs dienas uzdevumiem, izņemot misēkli ar svinīgo solījumu, kad to pārteikšanās dēļ nācies teikt divreiz. “Kopumā domāju, ka viņu atbalstošie cilvēki ir gandarīti,” sacīja Skudra.
