Politologs: vēlētāji izveidojuši spēcīgu komandu Eiroparlamentam 1
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu provizoriskie rezultāti nav ļoti pārsteidzoši, turklāt jaunais sastāvs ir spēcīgāks par līdzšinējo, aģentūrai LETA sacīja politologs, sabiedrisko attiecību uzņēmuma “Mediju tilts” valdes loceklis Filips Rajevskis.
“Ir pārsteigums, ka “Vienotībai” ir četri mandāti, nevis trīs, bet kopumā partija sevi pieteica ar ļoti nopietnu komandu, praktiski izlika savus top politiķus,” teica politologs, piebilstot, ka šī iemesla dēļ liels pārsteigums par “Vienotības” pārsvaru nav bijis.
Pārsteigums ir “Saskaņas” vājais starts. Esot interesanti, ka Tatjana Ždanoka “Latvijas Krievu savienībai” (LKS) spēj sastādīt pietiekoši nopietnu konkurenci uz to vēlētāju kopumu, kas vienmēr tika uzskatīts par “Saskaņas centra” monopolu, sacīja Rajevskis. Vienlaikus viņš neizslēdz, ka gadījumā, ja vēlētāju līdzdalība būtu bijusi lielāka, diez vai Ždanoka tiktu ievēlēta.
Rajevskis uzskata, ka kopumā vēlētāji izveidojuši spēcīgu komandu Latvijas pārstāvēšanai EP, spēcīgāku kā līdzšinējo. “Pozitīvi, ka Eiropas Parlamentā vairāk nebūs Aleksandrs Mirskis, jo diez vai viņu varēja uzskatīt par politiķi, kurš pārstāvēja Latvijas vēlētāju intereses. Arī tas, ka Alfrēds Rubiks (SC) nebūs. Pēc būtības, ir palielinājies cilvēku skaits, kuri ir spējīgi pārstāvēt Latvijas intereses, un “Vienotības” kandidāti tādi ir,” teica Rajevskis.
Politiķa ieskatā ir pāragri spriest, kam un kādas sekmes, balstoties uz EP vēlēšanu rezultātiem, būs Saeimas vēlēšanās rudenī.
Skudra: nav skaidrs, ko EP darīs ZZS
Iespējamie Eiropas Parlamentā (EP) ievēlētie partijas “Vienotība” pārstāvji Latvijas intereses spēs pārstāvēt ļoti kvalitatīvā un labā līmenī, bet pārējie politiskie spēki šobrīd pārstāv šaurākas intereses, uzskata politologs Ojārs Skudra.
Viņam ir skaidrs viedoklis par katra politiskā spēka vēlēšanos pārstāvēt Latviju EP. Četri partijas “Vienotība” pārstāvji – Valdis Dombrovskis, Artis Pabriks, kā arī pašreizējie EP deputāti Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš – ļoti kvalitatīvi un ļoti labā līmenī būs spējīgi pārstāvēt Latviju un valsts intereses, uzskata Skudra. “Domāju, ar ticamību 50%, ka Dombrovskis varētu kļūt par Eiropas Komisāru jaunajā komisijas sastāvā,” piebilda Skudra.
“Attiecībā uz pārējiem, manuprāt, ir dominējis etniskais balsojums – no dažādām pozīcijām,” teica politologs. Vēlētāji, kas balsoja par Tatjanas Ždanokas “Latvijas Krievu savienību”, viennozīmīgi ir par krievu un Krievijas interesēm, tāpat kā pašas partijas pārstāvji, savukārt nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) vēlētāji un partijas biedri viennozīmīgi ir izteikušies pret jebkādu padziļinātu integrāciju Eiropas Savienībā (ES). “Tiesa, tas tik ļoti neattiecas uz nacionālo apvienību pārstāvošo deputātu Robertu Zīli,” atzina politologs.
Savukārt, ko EP darīs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji, neesot skaidrs. “Tā kā partijas galvenā pārstāve Iveta Grigule nav skaidrojusi, kādā partiju grupā Eiropas Parlamentā viņa varētu darboties, es teiktu, ka viņas ievēlēšana ir nevis pārdomātas politikas atbalstīšanas rezultāts, bet izteikti individuālas propagandas kampaņas rezultāts,” sacīja Skudra.
“Savukārt “Saskaņas” iespējamais pārstāvis Eiropas Parlamentā – žurnālists Andrejs Mamikins – ir labi pazīstams ar bēdīgi slavenajiem izteikumiem par to, vai Latvijas valsts pastāvēšana un neatkarība ir vairāk kā vēsturiska nejaušība. Atbilstoši tam viņš, visticamāk, mēģinās kaut ko darīt Eiropas Parlamentā. Man ir pamatotas aizdomas, ka viņam nav tikpat kā nekāda priekšstata par to, kas ir Eiropas sociāldemokrātija,” pauda Skudra.
Politologam šķiet, ka kopumā šīs EP vēlēšanas bijušas raženas ar dažādiem pārsteigumiem. Pārsteigums ir par “Saskaņas” iegūto mazo mandātu skaitu, kā arī par to, ka ZZS tik ļoti pārliecinoši zaudē VL-TB/LNNK, un arī par Ždanokas jaunizveidotās partijas panākumiem.
“Kopumā, domāju, varam secināt, ka politiski izglītotākā un ekonomiski, un sociāli aktīvākā sabiedrības daļa ir izteikusies par labu pro-eiropeiskai orientācijai,” uzsvēra Skudra.
Rozenvalds: vēlētāju piesaiste vēlēšanu iecirknim maksājusi vismaz 5%
Latvijas iedzīvotājiem galvenais uzstādījums, lemjot par Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās atbalstāmo spēku, bija drošības jautājumu kopums, īpaši saistībā ar situāciju Ukrainā, un “Vienotībai” izdevās radīt vēlētājos pārliecību, ka viņi šajā sfērā ir stabilais spēks, aģentūrai LETA pauda politologs Juris Rozenvalds.
Negaidīta ir partijas “Saskaņa” relatīvā neveiksme, jo prognozes diezgan droši rādīja, ka tā iegūs vismaz divus mandātus, teica Rozenvalds. Viņaprāt, iemesls, kādēļ, partijai vēlēšanās neveicās tik sekmīgi, ir nespēja pietiekami skaidri izteikties drošības jautājumos, kas valsts iedzīvotājiem šī brīža ārpolitiskajā situācijā ir ļoti svarīgi.
“Šajā situācija nevar nosēdēt uz diviem krēsliem – no vienas puses orientēties uz Latvijas mēreno elektorātu un no otras puses censties saglabāt draudzību ar vienoto Krieviju,” teica Rozenvalds.
Savu lomu nospēlēja arī zemā vēlētāju līdzdalības pakāpe, kas deva priekšroku “parastākiem, organizētākiem, radikālākiem spēkiem”, proti nacionālajai apvienībai “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un arī Tatjanas Ždanokas “Latvijas Krievu savienībai” (LKS), sacīja politologs.
Savukārt viens mandāts Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) ir diezgan loģisks, piebilda Rozenvalds.
Viņš pagaidām nevērtēja, vai provizoriskais jaunais EP Latviju pārstāvošais deputātu saraksts ir spēcīgāks par līdzšinējo, un to darīs pēc oficiālo rezultātu paziņošanas. Tomēr Rozenvalds minēja, ka, viņaprāt, no “Saskaņas” stiprākais pārstāvis būtu Boriss Cilēvičs, jo viņš ir profesionālis cilvēktiesību jautājumos un pieredzējis darbā Eiropā.
Politologs arī norādīja uz vairākiem aspektiem, kas apgrūtina EP vēlēšanu procesu, piemēram, iespēja balstot tikai par partijas sarakstiem. “Cilvēkiem ir svarīgi, kādas ir personības. Es personīgi atbalstītu gan Borisu Cilēviču, gan Robertu Zīli, ņemot vērā viņu profesionalitāti, bet viņi pieder sarakstiem, par kuriem es pēc definīcijas nevaru nobalsot,” klāstīja politologs.
Savukārt vēlētāju piesaiste vēlēšanu iecirknim maksājusi vismaz 5% iedzīvotāju līdzdalības, uzskata Rozenvalds. Un arī tas, ka Latvijā nav iespējams izvirzīt neatkarīgu kandidātu, kā tas iespējams, piemēram, Igaunijā, ir jārisina, viņš piebilda.
Kam un kādas sekmes, balstoties uz EP vēlēšanu rezultātiem, būs Saeimas vēlēšanās rudenī, Rozenvalds vēl neņēmās spriest. Viņš gan pieļāva, ka “Vienotībai” būs grūti startēt nacionālajās vēlēšanās, ja viņu “spilgtākie” pārstāvji tiks ievēlēti EP.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas EP vēlēšanās uzvarējusi partija “Vienotība”, kas ieguvusi četrus mandātus no astoņiem. Savukārt pa vienam mandātam ticis četriem politiskajiem spēkiem – nacionālajai apvienībai “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), partijai “Saskaņa”, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un LKS.
“Vienotību” EP varētu pārstāvēt Saeimas deputāti Valdis Dombrovskis, Artis Pabriks, kā arī pašreizējie EP deputāti Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš, “Saskaņu” – žurnālists Andrejs Mamikins, ZZS – Saeimas deputāte Iveta Grigule, nacionālo apvienību – pašreizējais EP deputāts Roberts Zīle, bet LKS – pašreizējā EP deputāte Tatjana Ždanoka.
