Politologs: Sestā kolonna ir daudz bīstamāka par piekto 0
Sociologs, “Latvijas fakti” vadītājs Aigars Freimanis, daloties savās pārdomās un vērojumos par norisēm Latvijā un pasaulē, TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” skaidro, kāpēc aizvien vairāk jaunu cilvēku izvēlas kļūt par politiķiem un kas ir 6. kolonna.
Viņaprāt, sabiedrībā vērojama jauna tendence, motivācija gados jauniem cilvēkiem startēt politikā. Un iemesls esot nevis cēlas patriotisma jūtas, bet gan vēss aprēķins. “Parādījusies paaudze, kura uz politiku skatās alkatības acīm, jo tā ir, piedodiet, karjeras iespēja, naudas pelnīšanas iespēja un amata iespēja. Jaunajai paaudzei ir klubu un kafejnīcu vieglums, tāds “café latte” – ieiet politikā, sākt pelnīt naudu un baudīt ietekmi. Es, protams, mazliet ironizēju par to visu, bet tieši tā tas arī notiek,” teic Freimanis.
Analizējot arī to, kāpēc mainījusies sabiedrības attieksme pret politiķiem, un atzīstot, ka latvieši grūtā situācijā spēj ļoti labi mobilizēties, būt disciplinēti, sociologs min kādu niansi – būtiski esot, kurš cilvēkus uz kādu cēlu mērķi, piemēram, “jostu savilkšanu” kara apdraudējuma dēļ uzrunā, kuram tauta uzticas.
Pēc viņa domām, sekot premjeres Evikas Siliņas aicinājumam ļaudis nebūtu gatavi. Freimanis nav pārliecināts, ka tas varētu būt arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. “Kurš tas būtu, grūti pateikt, bet skaidrs, ka visā sabiedrībā jūtams nogurums no kara. Ir vieni, kas negrib klusēt, citi, kurus ir uzmundrinājis Tramps un licis saprast, ka ar Krieviju nav tik traki. NATO pragmatisms un viņa vadītāja pragmatisms Latvijai ir bīstams, bet es teikšu tā: 5.kolonna ir daudz vājāka. 6.kolonna ir daudz bīstamāka. Kas tā ir? 6.kolonna ir tie cilvēki, kas normāli strādā valsts darbā, viņi strādā medijos, viņi ir visur… Tie, kuriem, ja tā var izteikties, valstiskās identitātes slānītis ir tik plāns, ka viņi ir gatavi nostāties pareizajā pusē.
Piemēram, ja iedomājamies krievu tankus stacijas laukumā, sākas administratīvās pārmaiņas, atnāk viens gubernators vai pārvaldītājs un saka: “Viss paliek tā, kā ir. Jūs paliekat savās vietās un turpiniet savu darbu.” Un tad 6. kolonna saka: “Jā, labi, mēs pildīsim savu darbu, pienākumu cilvēkiem, sabiedrībai…” Un tad lēnām, lēnām pa pilītei: pik, pik, pik nāks iekšā tas, kas viņiem jādara, sāksies samierināšanās… Kā ar vārītu vēzi – bija brūngans, palika sarkans,” rezumē sociologs.
