Politologs: Putina ikgadējā uzruna bija signāls Obamam 6
Krievijas prezidenta Vladimira Putina ikgadējā uzruna par stāvokli valstī, paziņojot, ka Rietumi Krimas aneksiju un iebrukumu Ukrainā izmantojoši vienīgi kā iemeslu, lai vērstu pret Maskavu sankcijas, bija signāls ASV prezidentam Barakam Obamam, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda politologs Kārlis Daukšts.
Daukšts, komentējot Putina uzrunu, norādīja, ka tajā bija iespējams saklausīt “signālus” ASV prezidentam.
“Putins norādīja, ka Eiropas Savienība un Eiropas valstis zaudējušas savu patstāvību un neatkarību, jo tās ir pakļāvušās ASV spiedienam. Eiropa, Putina ieskatā, ir kļuvusi par starpnieku ASV, tādēļ ar to var arī nerunāt, turpmāk vēršoties tikai pie ASV,” sacīja Daukšts, piebilstot, ka tas bija signāls Obamam, ka ir jāsāk “runāt tieši”.
Daukšts arī vērsa uzmanību, ka pašlaik Krievijai ir sakāpinātas attiecības ar Vāciju pēc kancleres Angelas Merkeles neveiksmīgajiem mēģinājumiem ietekmēt Putinu. Savukārt, runājot par Putina pausto, ka Krievija nesaraušot savas attiecības ar Rietumiem, politologs sacīja, ka tas vairāk tika vērts uz ekonomiskajiem jautājumiem.
“Politiski viņš dod signālu Obamam, bet ekonomiski Putins uzskata, ka Krievijai ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt ekonomiskās, it īpaši tehnoloģiskās, saites ar Eiropu,” sacīja Daukšts, skaidrojot, ka to var uzskatīt arī par signālu pēc Putina vizītes Turcijā, kur tika paziņots, ka pašreizējos apstākļos Krievija nevar turpināt projektu “South Stream”.
Daukšts gan vērsa uzmanību, ka Putina uzrunā atsevišķi teikumi ir nesaprotami, jo tos vēl ir nepieciešams pareizi iztulkot, meklējot zemtekstus.
“Daudzi gaidīja asākus prezidenta izteicienus, bet ir atsevišķi izteicieni, kuri nav līdz galam tulkojami. Tas it īpaši attiecas uz sacīto, ka Krievija ārpolitiski atrodas tādā pašā situācijā, kā PSRS 1941.gadā. Tam sekoja vēl viens teikums,” skaidroja Daukšts. “Viņš teica, ka Krievijai ir jāņem vērā 1941.gada notikumi, lai nepieļautu tās pašas kļūdas. Tas nozīmē, ka ir jādod preventīvais trieciens Rietumvalstīm,” sacīja politologs, piebilstot, ka to var arī uzskatīt par mēģinājumu izvairīties no runām par notikumu attīstību Ukrainā.
Savukārt vaicāts, vai Putina sacīto, ka Krievijai ir jāsamazina valsts kritiskā atkarība no ārvalstu tehnoloģijām un rūpniecības precēm, var uzskatīt par Krievijas atbildes soli Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām, Daukšts pauda uzskatu, ka tas drīzāk ir uzskatāms par iekšpolitisku mājienu.
“Tas ir mājiens, ka Krievija var aizvietot visas nepieciešamās augstās tehnoloģijas. Es nedomāju, ka tas ir ātri panākams risinājums. Tas drīzāk ir samērā nereālistisks iekšpolitisks mudinājums,” sacīja Daukšts.
“Putins mēģināja norādīt, ka Krievija pašlaik ir kā ielenkts cietoksnis, kurā tautai ir jāsaliedējas ap iekšējo varu, lai realizētu tautas kopības izjūtu,” rezumēja Daukšts.
LETA jau ziņoja, ka Putins savā ikgadējā uzrunā norādīja, ka Rietumi “būtu izmantojuši kādu citu attaisnojumu, lai iegrožotu Krievijas pieaugošās iespējas”, ja pie rokas negadītos situācija Ukrainā, piebilda Putins.
Tajā pašā laikā viņš ciniski paziņoja, ka Krievija ievērojot Ukrainas suverenitāti, piebilstot, ka Maskava savulaik esot atbalstījusi ne tikai Ukrainas, bet arī citu PSRS republiku kļūšanu par suverēnām valstīm.
Taču Krimas agresija, kā kārtējo reizi apgalvoja Krievijas līderis, esot notikusi pilnīgā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, un Maskava negrasoties piekāpties Rietumu spiedienam šajā jautājumā.
Vienlaikus Putins uzsvēra, ka Krievija nesaraušot savas attiecības ar Rietumiem.
“Nekādos apstākļos mēs negatavojamies sašaurināt savas attiecības ar Eiropu un Ameriku. Tajā
pašā laikā mēs atdzīvināsim un paplašināsim tradicionālās attiecības ar Amerikas kontinenta dienvidiem, turpināsim sadarbību ar Āfriku, ar Tuvo Austrumu valstīm,” sacīja prezidents.
