Politologs prognozē, kas būs nestabilākie partneri valdībā 0
Potenciālajā valdībā pagaidām nav saskatāma liela perspektīva apjomīgām, pozitīvām reformām, jo būs sarežģīti vienoties, aģentūrai LETA pauda politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis.
Viņaprāt, koalīcija, kurā strādātu “Jaunā Vienotība” (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), “KPV LV”, “Attīstībai/Par” (AP) un “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), izskatās plaša un ļoti jocīga.
“Šādā koalīcijā dominē jaunie spēki, bet valdību vada premjers, kuram ir lielāka pieredze. Es pagaidām neteiktu, ka ir liela perspektīva milzīgām pozitīvām reformām, jo būs sarežģīti vienoties. Jautājums, vai šī komanda līdz galam respektēs premjeru, kurš ierasti ir augstākā figūra un zināmā mērā arī arbitrs, kurš sabalansē intereses un ambīcijas,” uzsvēra eksperts.
Rajevskis pieļāva, ka nestabilākie partneri šādā koalīcijā varētu būt ne tikai “KPV LV”, bet arī JKP. Tomēr kopumā par nestabilu partneri esot potenciāls kļūt jebkurai partijai, kura Saeimā ieguvusi vairāk nekā desmit, bet mazāk nekā 20 vietas. Savukārt tie spēki, kas ieguvuši maz vietu, gribēs “iekrampēties” un darīt visu, lai saglabātu šādu koalīcijas konstrukciju.
Vienlaikus “KPV LV” un JKP darbs šādā valdībā būs pārbaudījums, uzskata eksperts. “Jautājums, ko par to teiks šo partiju vēlētāji. “KPV LV” un JKP priekšvēlēšanu retorikā bija nežēlīgi pret JV, tādēļ interesanti būtu vērot, kā viņi strādās JV vadībā un realizēs savu programmu, kas nereti nav reālistiski īstenojama. Domāju, ka nestabilitāte varētu būt šādā aspektā,” skaidroja politologs.
Pēc viņa domām, “sāpīgākie” jautājumi, par kuriem šādiem koalīcijas partneriem būtu lielas grūtības vienoties, ir, piemēram, veselības sistēma. Tieši veselības aprūpes reforma būs pirmais nopietnais lēmums, kurš jaunajai valdībai būs jāpieņem, uzsvēra Rajevskis.
“Vai šī reforma jeb mantojums tiks pārņemts, vai tiks darīts kaut kas cits. Ja tiks darīts kaut kas cits, tad kas tas būs? Būs ļoti sarežģīti vienoties savā starpā. Arī nodokļu politikā ir solīts daudz, un, ja sāks raustīt arī to, tad būs grūti panākt vienprātību. Arī izglītība, reģionālā reforma būs problemātiska un daudzās citās jomās būs grūti atrast vienprātību,” nobažījies Rajevskis.
Viņš pieļāva iespēju, ka valdībai nāksies strādāt pēc vairākuma principa, nevis pēc vienprātības principa, par ko šajā valdībā cīnījās Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). “Tas ir pirmais solis uz nestabilitāti, ja sākas pārbalsošana,” piebilda Rajevskis.
Politologs arī pieļāva, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis, nenominējot premjera amata kandidātu jau piektdien, motivē politiskās partijas meklēt iespēju izveidot vairāk nekā 50 balsu koalīciju un atrisināt jautājumu ar “KPV LV”.
“Vējonis reālistiski saprot, ka nominācija nav svira, ar ko var piespiest kādu piedalīties valdībā,” pieļāva politologs, norādot, ka 50 deputātu koalīcija izskatās ļoti nestabili un līdz galam nav izveidota arī valdības deklarācija.
Kā ziņots, Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar JV politiķi Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.
Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas – JV, JKP, “KPV LV”, AP un nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK. Šo partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien esot apliecinājuši, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam.
Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem teju trīs mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot “Saskaņu”, kas pārstāv lielāko parlamenta frakciju.
Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.
