Politologs par ministres un “Jaunās vienotības” nespēju vadīt procesus: “Šādi izmuļķot cilvēkus, godājamus cilvēkus, profesionāļus nav pieļaujams” 0
Epopeja ar Latvijas Bankas prezidenta amatu kandidātu parāda “Jaunās vienotības” (JV) un Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) nespēju vadīt procesus atbilstoši savu balsu skaitam Saeimā, aģentūrai LETA pauda politologs Juris Rozenvalds.
Viņš norādīja, ka JV ir vadošs spēks valdībā. “Manuprāt, visiem šiem “dančiem”, ko pašreiz redzam, vajadzēja notikt “kabinetu klusumā” un savstarpējās sarunās pirms jaunā gada,” sacīja Rozenvalds.
Politologs atzīmēja, ka notikusi atgriešanās pie sākotnēji virzītā, iepriekšējā Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūras. Rozenvalds atzīmēja, ka šādi “izmuļķot cilvēkus, godājamus cilvēkus, profesionāļus, nav pieļaujams”. Līdztekus viņš pauda, ka tas esot “kārtējais pliķis JV”, jo pašreiz neesot dzirdēts, kāda ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pozīcija.
“Ja viņi [ZZS] joprojām ir atturīgi pret Kazāku, tad mēs atgriežamies pie tās situācijas, kas bija pirms jaunā gada, kad [koalīcija] pēkšņi atteicās no šiem diviem kandidātiem – Kazāka un [Reiņa] Bērziņa kunga,” sacīja Rozenvalds. Pēc viņa paustā, ar visu to, ka šīs sarunas skaļi parādīja, ka koalīcijas vienotība stāv augstāk par valstiskām interesēm, mēs atgriežamies turpat – koalīcija līdz ar to nav kļuvusi stiprāka, tāpat arī atgriežas Kazāka kunga kandidatūra.
“Ideāli būtu, ja mēs varētu “izgriezt” to mēnesi, kas ir pagājis šajās pilnīgi neauglīgajās diskusijās, tad varbūt skaidri teikt, ka, jā, ja mēs varētu savākt balsis no opozīcijas, ko tā sola, tad uz priekšu,” sacīja Rozenvalds.
Jautājumā, ko tas liecina par koalīcijas stabilitāti, un vai varētu veidoties jauna valdība, politologs vērtēja, ka tas ir atkarīgs no premjeres solījuma vētīt ministru veikumu.
Viņš norādīja, ka ministrs, par kura darbību varētu tikt uzdoti jautājumi, ir satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P). Rozenvalds norādīja uz “Progresīvo” vadības sacīto, ka Briškens ir koalīcijas stabilitātes jautājums. Tajā pašā laikā Rozenvalds pauda uzskatu, ka pašreizējā koalīcija visiem tās dalībniekiem ir daudz komfortablāka nekā citi varianti, piemēram, piesaistot Nacionālo apvienību un “Apvienoto sarakstu”.
“Domāju, ka JV tā būtu ļoti nekomfortabla situācija, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un abu šo spēku, varētu teikt, agresivitāti – viņi ir aktīvi, viņi nebūs pasīvi partneri,” skaidroja Rozenvalds piebilstot, ka tādējādi šī perspektīva JV nešķietot “īpaši pievilcīga”.
Rozenvalda ieskatā, šī koalīcija ir “komforta” koalīcija, un tāpēc tā turēsies “līdz pēdējai iespējai”. Viņš arī vērtēja, ka ir svarīgi, kā šos jautājumus komunicē, pasniedz. Proti, to varēja pasniegt arī, ka koalīcija “izmēģinājusi visādi, un sapratusi, ka, ja daļa opozīcijas atbalsta [Kazāka kandidatūru], tad arī koalīcija (..) sadarbībā, valsts interešu labā [virza Kazāku].
Jau vēstīts, ka pēc tam, kad Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile atsaukusi savu kandidatūru uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, JV un “Progresīvo” Saeimas frakcijas Latvijas Bankas prezidenta amatā nolēmušas atbalstīt iepriekšējā Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūru. Kā pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem paziņoja Siliņa, ņemot vērā, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija tomēr izvēlējusies Purgailes kandidatūru neatbalstīt, JV atbalstīs Kazāka kandidatūru.
Arī “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andis Šuvajevs pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka viņu deputāti atbalstīs Kazāka kandidatūru. ZZS politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis teica, ka, vērtējot Purgailes kandidatūru, partija nebija solījusi “pilnīgu”, bet tikai konceptuālu atbalstu. ZZS politiķi esot norādījuši, ka Purgailei nebūtu visas ZZS Saeimas frakcijas atbalsts.
Purgaile savu kandidatūru atsaukusi, “ņemot vērā, ka viņas kandidatūrai nav koalīcijas atbalsta”. Vēl piektdien, 24.janvārī, valdības koalīciju veidojošās partijas konceptuāli vienojās par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu virzīt Purgaili. Koalīcijas partneri pirmdien vēlreiz koalīcijas sadarbības sanāksmē tikās ar Purgaili, lai oficiāli izvirzītu viņas kandidatūru, kā arī sniegtu iespēju Purgailei mediju pārstāvjus iepazīstināt ar savu redzējumu par Latvijas Bankas turpmāko darbu un sniegt atbildes uz mediju jautājumiem.
Jaunus kandidātus Latvijas Bankas prezidenta amatam var izvirzīt līdz 31.janvārim.
