Politologs par incidentu, kad NATO gaisa telpā ielidoja Krievijas droni: Visādas provokācijas ir iespējamas 81

“Ne cik neesmu satraukts par NATO garantijām Latvijai,”  TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” apspriežot neseno incidentu, kad NATO gaisa telpā virs Rumānijas ielidoja Krievijas droni, kas veica uzbrukumu Ukrainai, atzina politologs Andris Kudors.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Veselam
tad ir pareizi ēst hurmas – ar vai bez mizas? Uztura speciālistiem ir kategoriska atbilde
Lasīt citas ziņas

Viņš atgādina bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas teikto: “Ja vajadzēs, tad karos!” Līdzīgi savulaik izteikusies arī bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele,  arī Džordžs Bušs pateicis, ka nebūs otrās Jaltas.

Kudors uzsver, ka tā nav tikai tukša runāšana: “Tas nav viens republikānis vai demokrāts. Tā ir izpratne arī ASV Kongresā un Senātā, kur lielākā daļa – gan republikāņu, gan demokrātu – ir par ASV dalību NATO.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Politologs skaidro, ka piemin ASV, jo šobrīd tās mums ir svarīgākais militāri stratēģiskais partneris: “Viņi ne vienreiz vien ir paziņojuši, ka karos par katru collu, tāpēc es  neuztrauktos.”

Viņš uzsver, ka mums ir jādara mūsu mājasdarbi: “Jāstiprina mūsu aizsardzības spējas, jāturpina mūsu bruņoto spēku mehanizācija un modernizācija ar dažāda veida bruņojumiem. Es redzu, ka tas viss notiek.”

Jautāts, ja NATO būti notriecis Krievijas dronu, vai būtu izraisījies plašāks  konflikts, viņš saka, ka tā nedomā. Taču ir iespējams, ka  Krievija var mēģināt provocēt un skatīties, ko dara NATO, tostarp Latvija: “Visādas provokācijas ir iespējamas. Viņi var patestēt, kāda būs NATO reakcija, kurš ko darīs, kādas pavēles izskanēs un kāda būs darbība.”

Taču, viņaprāt, principāli tas neko nemaina.

Politologs atzīst, ka par šo gadījumu nav pietiekami daudz informācijas un skaidrojumu, kāpēc  NATO nenotrieca Krievijas dronus, kad tie ielidoja Rumānijas gaisa telpā. Kudors pieļauj, ka tie sekos vēlāk, taču, viņaprāt,  ir jārīkojas droši. Viņš atgādina, kad Turcija notrieca Krievijas militāro lidmašīnu pie Sīrijas robežas, nekas nenotika.

“Ja pa īstam negrib karot, tad pat pie incidentiem sazvanās pa “sarkanajiem telefoniem” un visu sarunā”. Ja grib karot, var sākt karot pat bez kādiem iemesliem, ” politologs sacīja.

Kudors uzsver, ka  Krievijai pašlaik nav jaudas karot ar NATO: “Viņi Ukrainu nevar uzvarēt! Kā viņi var karot ar NATO, ja viņi nevar uzvarēt Ukrainu?”

Reklāma
Reklāma

Jau vēstīts, ka NATO iznīcinātājiem pagājušajā nedēļā nācās pacelties gaisā, jo NATO gaisa telpā virs Rumānijas ielidoja Krievijas droni, kas veica uzbrukumu Ukrainai.

Kopš Maskava šovasar izstājās no tā dēvētā labības līguma, kura mērķis bija aizsargāt graudu eksportu caur Melno jūru, tā vairākkārt ir uzbrukusi Ukrainas ostām dienvidos, tai skaitā teritorijām, kas robežojas ar Rumāniju.

Rumānijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Donavas deltā netālu no Rumānijas Grindu ciemata atrasts 1,5 metrus dziļš krāteris. To radīja drons, “kas tika izmantots uzbrukumā Ukrainas ostas infrastruktūrai,” norādīja ministrija.

Ministrija nosodīja Maskavas atkārtotos uzbrukumus un paziņoja, ka notiek konsultācijas ar NATO sabiedrotajiem “par notikumu attīstību pie Rumānijas un Ukrainas robežas”. NATO paziņoja, ka tai nav nekādu norāžu par “tīšu Krievijas uzbrukumu sabiedrotajiem”. Taču organizācija stingri nosodīja “Krievijas uzbrukumus civilajai infrastruktūrai Ukrainā (un) gar Donavu”.

Septembrī un oktobrī Rumānijā pie robežas ar Ukrainu tika atklātas dronu atlūzas, taču amatpersonas uzsvēra, ka Rumānija nav bijis tīšs mērķis. Tika veikti pasākumi, lai aizsargātu iedzīvotājus robežas tuvumā un uzbūvētas patvertnes.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.