Politologs: Krievijas masu mediji Levita runāto Minhenē varētu izmantot propagandai 0
Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita Minhenē teikto diskusijā “ASV militārā klātbūtne Baltijas valstīs – faktors, kas attur vai tomēr provocē” Krievijas masu mediji varētu izmantot propagandai, sacīja politologs Kārlis Daukšts.
Komentējot runas sekas, viņš teica, ka Levita teiktais varētu radīt rezonansi Krievijas masu medijos, kuri to varētu izmantot propagandai. “Prezidenta runa varētu izsaukt Krievijas masu mediju, kā arī politologu papildu uzbrukumus Latvijas politikai,” sacīja Daukšts.
Politologs arī teica, ka Levits par Krieviju izteicies diezgan atklāti. Līdzīgas runas no Latvijas augstākajām amatpersonām ir bijušas arī pagātnē, bet ne Valsts prezidenta līmenī.
“Tā bija standarta runa, tai nebija sevišķu īpašību vai kaut kāda izcilība. Tajā pašā laikā šī runa parādīja faktisko stāvokli, kāds patlaban ir starp Latviju un Krieviju Eiropas kontekstā. Tāpēc es nedomāju, ka tā īpašā līmenī varētu pasliktināt reālās Latvijas un Krievijas attiecības,” pauda eksperts.
Jau vēstīts, ka Levits un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) šonedēļ piedalās Minhenes drošības konferencē.
Valsts prezidenta kanceleja aģentūru LETA informēja, ka, uzstājoties diskusijā “ASV militārā klātbūtne Baltijas valstīs – faktors, kas attur vai tomēr provocē”, Latvijas prezidents pauda, ka Krievija ir nepārprotami parādījusi gatavību izmantot spēka paņēmienus, lai īstenotu savus politiskos mērķus. Pirmie šādas nostājas priekšvēstneši parādījās, kad 2007.gadā Krievija Igaunijā organizēja kiberuzbrukumus un līdzdarbojās Tallinas grautiņu sarīkošanā, viņš norādīja.
Levits pieminēja arī situāciju, kad 2008.gadā Krievija ātrās militārās operācijas rezultātā okupēja daļu Gruzijas un vēl nesenākus gadījumus – Krimas okupāciju un aneksiju, karadarbību Donbasas apgabalā, kas tikai pastiprinājusi agrāk pastāvošās bažas.
Pēc Latvijas prezidenta vārdiem, kopš neatkarības atgūšanas Baltijas valstu viens no galvenajiem ārpolitiskajiem mērķiem ir bijusi iestāšanās NATO aliansē. Pēc 50 gadu ilgušās Padomju Savienības okupācijas šis bija vienīgais veids, kā garantēt valstu drošību.
Levits paudis viedokli, ka Krievija bieži ir interpretējusi NATO rīcību, izveidojot paplašinātās klātbūtnes vienības tās robežvalstīs, kā provokāciju. Skaidrojot šādu reakciju, Valsts prezidents atzīmēja, ka tās aizmetņi meklējami vēsturē.
Levits arī sacīja, ka Krievijas vēlme atjaunot savu kādreizējās lielvaras tēlu pārējās pasaules acīs esot cieši saistīta ar tās vēlmi atgūt agrākās ietekmes sfēru, bet Baltijas valstu dalība NATO faktiski izslēdzot šādu iespēju. Tādēļ Krievijas acīs NATO ir uzskatāma par bīstamu pretinieku, kā atrašanās tās pierobežā, nemaz nerunājot par alianses spēcīgākās dalībvalsts klātbūtni, ir uzskatāma par bīstamu draudu.
Politiķis atzīmēja, ka Krievija vienmēr būs Latvijas kaimiņš, un neviens nevēlas, lai atkārtotos Aukstais karš. Tādēļ NATO ir izvēlējusies apvienot uzbrukuma atturēšanas stratēģiju ar dialoga uzturēšanu.
“Ir skaidrs, ka, veidojot dialogu ar Krieviju, nedrīkstam pamest novārtā nepieciešamību veidot pilnvērtīgu un uzticamu atturēšanas stratēģiju, taču tai pašā laikā dialogam ar Krieviju vajadzētu panākt to, ka attiecības ar Krieviju, agrāk vai vēlāk noslieksies par labu demokrātiskajām vērtībām, kļūs labākas, drošākas un paredzamākas,” teicis prezidents.
Runas noslēgumā Levits uzsvēra, ka jāpanāk situācijā, kurā jebkuras agresijas politiskā un militārā cena būtiski pārsniedz iespējamos ieguvumus, ko tā varētu nest.
