Aldis Gobzems.
Aldis Gobzems.
Foto: LETA/Ieva Leiniša

Politologs Ikstens: Jauno politiķu “mācību laikam” jāpieliek punkts 2

Līdzšinējais valdības veidošanas process varētu būt norakstāms uz jauno politiķu “mācīšanās laiku”, taču tagad tam jāpieliek punkts un beidzot ir jāizveido pastāvīga valdība, aģentūrai LETA sacīja politologs Jānis Ikstens.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Viņš norādīja, ka patlaban esot grūti prognozēt, kāds varētu būt prezidenta un partiju sarunu iznākums, jo gan vienai, gan otrai pusei esot nepieciešams “ievilkt elpu” un saprast, kas četru nedēļu laikā noticis.

Tāpat viņš norādīja, ka

automātiski nominēt Arti Pabriku (“Attīstībai/Par”) būtu bijis bezjēdzīgi, jo partiju vidū ir sakrājies daudz “rūgtuma.”
CITI ŠOBRĪD LASA

“”KPV LV” ir teikuši, ka Pabrika valdībā neies, Jaunā konservatīvā partija pateikusi, ka nestrādās ar Zaļo un zemnieku savienību, tādēļ skaidra risinājuma šobrīd vispār nav. Gan partijām, gan prezidentam jāsaprot, ko viņi mēneša laikā ir iemācījušies un kā rīkoties tālāk. Viņiem ir jāpasaka, kā īsti izpaužas atbildība pret valsti un vēlētājiem, jo ir viegli muldēt, ka viņi ciena demokrātiju, taču beidzot kaut kas ir arī jādara,” sacīja politologs.

Viņš norādīja, ka līdzšinējo valdības veidošanas procesu varētu norakstīt uz jauno politiķu mācīšanās laiku, taču “tagad tam ir jāpieliek punkts”, lai varētu izveidot pastāvīgu valdību, kas ir spējīga pieņemt vismaz valsts budžetu.

Komentējot to, vai nākamais premjera amata kandidāts tomēr varētu būt Pabriks, Ikstens pauda, ka diez ko reāla kandidatūra tā neesot – kaut vai tās retorikas dēļ, kas bijusi partiju starpā.

Arī tas, vai varam sagaidīt ārkārtas vēlēšanas, Ikstena ieskatā būšot atkarīgs no mācībām, ko partijas guvušas līdzšinējā valdības veidošanas laikā.

“Abām jaunajām, lielākajām partijām bija dota iespēja izveidot valdību un viņas to salaida dēlī. Tagad ir jautājums, kā viņi domā iziet no šīs situācijas, cienot arī demokrātiskās vērtības,” pauda eksperts.

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks politiķa Alda Gobzema (KPV LV) nomināciju premjera amatam. Tāpat viņš apņēmies jau rīt, 11.decembrī, sākt konsultācijas ar partijām.

Prezidents Gobzemu premjera amatam nominēja 26.novembrī. Vējonis Gobzemam deva divas nedēļas laika, lai viņa veidotā valdība varētu iegūt vairākuma atbalstu, būtu zināmi ministri un jaunās valdības paveicamie galvenie darbi. Gobzemam izveidot valdību nav izdevies.

Gobzems bija otrais nominētais premjera amata kandidāts, kurš mēģināja izveidot valdību. Iepriekš prezidents bija uzticējis valdības veidošanu Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam.

Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.