Politologs Daukšts: “Pasaule tuvojas ļoti nopietnai kulturāli etniskai krīzei, kas var sākties Kalnu Karabahā” 34
“Manuprāt, pasaule tuvojas ļoti nopietnai kulturāli etniskai krīzei. Un šī etniskā krīze var sākties Kalnu Karabahā,” tā TV24 raidījumā “Globuss” sacīja politologs Kārlis Daukšts, raidījumā plašāk diskutējot par Azerbaidžānas armijas sākto militāro operāciju “de facto” neatkarīgajā Kalnu Karabahā 19.septembrī.
“Es nedomāju, ka azerbaidžāņi kopā ar Turciju, protams, ka viņi apstāsies tagad pie it kā šīm te miera sarunām. Mēs par viņām ļoti maz zinām, kādi šie trīs punkti, kuri ir publicēti, bet vai ir vēl kādi slepenie punkti? Viens no punktiem, piemēram, kas nav publicēts, tā ir prasība izdot visus teroristu vadītājus azerbaidžāņu tiesai, kas ir tāds ļoti nopietns tāds piedraudējums,” uzsvēra politologs Daukšts.
Otrs, uz ko vērsa uzmanību Daukšts, Kalnu Karabahas galvaspilsētas Stepanakertas lidostā atrodas 2500 iedzīvotāji, no tiem, kā tiekot ziņots, apmēram tūkstotis ir bērni.
“Un, protams, ka Krievija jau sāk uzmesties par miera uzturētājiem. Jo Krievija līdz šim ir paziņojusi ar Peskova muti to, ka tas ir iekšējais Azerbaidžānas konflikts, ka tur nekāda sakara ar Kolektīvās drošības organizāciju nav, un, ka Krievija šeit neiejauksies. Tātad tas nozīmē, ka armēņiem nekas cits neatliek, kā griezties pie pasaules sabiedrības. Bet, vai pasaules sabiedrība to arī sapratīs un uztvers, – tas ir ļoti sarežģīts jautājums,” tā politologs Daukšts komentēja TV24 raidījumā “Globuss”.
Pasaulē mēs zinām Makrona un Barozu paziņojumus, bet mēs patlaban nezinām, kas īsti notiek un kādā situācijā atrodas šīs sarunas un darbības, kas “mums nav sevišķi skaidras”, tā piebilda politologs Daukšts, klāstot savas domas par Azerbaidžānas armijas uzsākto militāro operāciju Kalnu Karabahā.
Jau vēstīts, ka Kalnu Karabahu pametuši un uz Armēniju devušies tūkstošiem armēņu, tā pirmdien, 25.septembrī, paziņojusi Erevāna.
Līdz šim Armēnijā reģistrēti 2906 bēgļi, taču bēgļi turpina ierasties. No tiem aptuveni 1100 cilvēkus valdība nodrošinājusi ar pagaidu pajumti. Aptuveni 1000 bēgļiem pašiem izdevies atrast sev apmešanās vietu.
Arī Kalnu Karabahas galvaspilsētā Stepanakertā sabraukuši bēgļi no citiem Kalnu Karabahas rajoniem, vēsta mediji.
Pagājušajā nedēļā Azerbaidžāna militārā operācijā pārņēma Kalnu Karabahu savā kontrolē, un daudzi armēņi dodas prom, baidoties par savu nākotni.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma bijusi “de facto” neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.
2020.gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās ar pamieru, kas tika noslēgts ar Krievijas starpniecību.
Saskaņā ar toreizējo vienošanos, ko daudzi Armēnijā uzskata par nodevību, armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Projektu “Globuss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Globuss” saturu atbild AS “TV Latvija”.
