Politologi: valdības veidošanas kritēriju maiņa radikālas izmaiņas nenesīs 0
Lai uzlabotu valdības darbu, Valsts prezidenta iniciatīva mainīt valdības veidošanas pamatus, lai premjeram būtu brīvas rokas veidot komandu, nevis kandidātus izvirzītu politiskās partijas, diez vai radikāli mainīs situāciju, aģentūrai BNS komentēja politologi.
Prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka ir nobriedusi situācija, lai mainītu valdības veidošanas kritērijus, atsaucoties uz koalīcijas partiju savstarpējām nesaskaņām un vārdu apmaiņu vienam par otru publiskajā telpā. Rudenī prezidents nāks klajā ar priekšlikumiem, dodot virzienu tālākām diskusijām.
“Būtībā mūsu konstitucionālā reforma ir pilnībā nobriedusi – bez izmaiņām, kā tiek veidota valdība, tā tas tālāk iet nevar. Valdības veidošanai ir jābūt pavisam citam pamatam. Mans uzskats, ka tas jāpietuvina tiem daudzajiem piemēriem, ka premjers tiek iecelts parlamentā un premjers izvēlas ministrus. Neliela darba grupa pie tā strādā, un rudenī priekšlikumi būs ļoti skaidri. Esošā situācija pilnīgi to rāda, ka ministri aizmirst to, kas viņi ir,” intervijā LNT piektdien sacīja prezidents.
Aģentūras BNS aptaujātie eksperti norādīja, ka prezidents trāpīgi saskatījis problēmu.
Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesors Juris Rozenvalds komentēja, ka problēmas izpausme ir sazīmēta pietiekami precīzi, “tā situācija, kas ir valdībā, nevar apmierināt, jo tā nav sadarbība, bet plēšanās, tāds nemīlas trijstūris”.
“Man šķiet, ka risinājums, ko piedāvā prezidents, diez vai problēmu atrisinās, kaut arī neapšaubāmi priekšlikums, lai premjers tiktu iecelts parlamentā un tālāk jau izvēlētos ministrus, dod premjera rokās lielāku varu un iespēju stingrākā tonī runāt ar partijām. Bet vienalga paliek partijas parlamentā, paliek iespēja izteikt neuzticību, arī pašreiz premjers var izteikt neuzticību atsevišķam ministram. Tas izmainītu situāciju, bet nedomāju, ka radikāli,” vērtēja mācībspēks.
Viņš uzskata, ka drīzāk Latvijas politikai vajag strukturālās reformas.
Viņaprāt, Latvija pašlaik sastopas ar izpausmēm, kas briedušas pēdējos 20 gados, un pašlaik ir situācija, ka trešā daļa parlamentā valdības veidošanā ir ārpus spēles. Konkurences trūkums ir galvenā problēma Latvijas politiskajā sistēmā, sacīja Rozenvalds. Tā izpaužas ne tikai ierobežotā cilvēku skaita ziņā, kas piedalās valdības veidošanas sarunās, bet arī ideoloģiskajos nosacījumos.
“Kamēr divas trešdaļas deputātu lems par to, kādai jābūt valdībai, vienai trešdaļai pasakot – sēdiet klusu, tas, manuprāt, arī provocē kašķus un nesaticību valdībā. (..) Mēs nevaram pateikt – ja šī valdība krīt, tad varam izveidot citu koalīciju. Tajā pašā laikā, ko iniciē prezidents, ja nebūs labāk, būs savādāk,” piebilda Rozenvalds.
LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas docents Ivars Ījabs atzina, ka pagaidām nav redzams, kā jauno kārtību varētu ieviest praksē, jo tādu tradīciju Latvijā nav. Viņš izvirzīja jautājumu, vai parlaments būtu gatavs balsot par šādu valdību.
“Domāju, ka prezidenta doma par to, ka vajadzētu valdību padarīt mazāk atkarīgu no visādiem partiju ķīviņiem parlamentā, ir absolūti pareiza, un tur es viņu 100% atbalstu, jautājums ir par to, kā to panākt,” norādīja Ījabs.
Eksperts uzskata, ka jābūt kādai plašākai diskusijai, iespējams, tas varētu iet kopā ar Valsts prezidenta paša lomas stiprināšanu konstitūcijā.
Raksturojot esošo situāciju, Ījabs atzina, ka pašlaik uz ministru amatiem bieži vien tiek virzīti apšaubāmi kandidāti, kuri nereti vairāk ieklausās savās partijās, nevis premjerā.
Jau ziņots, ka prezidents Bērziņš piektdien intervijā LNT arī teica, ka koalīcijai ir jāsaņemas un jāizdara secinājumi, ja valdība vēlas nostrādāt līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām.
“Situācija man faktiski atgādina ārprāta murgus – darbība, kā tas notiek. Lielums ministru aizmirsuši, ka viņi ir ministri, nevis savas partijas reitinga dzinēji uz priekšu. Tā situācija uz šo brīdi ir ļoti nepatīkama, it īpaši, ja mums ir ļoti skaidrs mērķis iestāties eiro zonā. Tā ir pamatbīstamība, kāda ir pašlaik izpildvaras rīcība,” uzsvēra Bērziņš.
Pašlaik koalīcijas līguma ietvaros partijas vienojas par tās pārraudzībā esošām nozarēm un pašas arī virza uz amatiem kandidātus, kuriem gan ir jāgūst Saeimas atbalsts. Premjera amata kandidātu pēc vēlēšanām nosauc prezidents.
