Politologi uzskata, ka “Oligarhu sarunas” īpaši negatīvi ietekmēs ZZS 11
Publicētās “oligarhu sarunas” negatīvi ietekmēs visus politiskos spēkus, šādu viedokli pauda sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis.
Viņš skaidroja, ka sabiedrībā šo sarunu publicēšanas ir radījusi nepatiku pret politiķiem, tomēr būtu jāsaprot, ka politiskās varas un ietekmes dalīšana ir notikusi un notiek vienmēr. “Ir pilnīgi skaidrs, ka “pīrāgu” dala visas politiskās partijas, ne tikai sarunās iesaistītās personas,” sacīja Rajevskis.
Tikmēr politologs Juris Rozenvalds uzsvēra, ka politiskās partijas no oligarhu sarunu publicēšanas mēģina izspiest visu, kas iespējams, līdz ar to tagad vērojama starppartiju cīņa. “Redzams, ka partijas mēģina pateikt: “Mēs neesam tādi”, un tāpēc likumsakarīgi, ka nāk priekšlikumi no Jaunās Konservatīvās partijas (JKP), kura savā priekšvēlēšanu programmā godīgumu un nezagšanu ir izvirzījusi par prioritāti,” sacīja politologs.
Viņaprāt, arī “Vienotības” rosinājums Saeimā veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju ir loģisks un saprotams, jo partijai nav īpaši iespaidīgs reitings. “”Vienotībai” ir sakrājies pietiekami daudz iekšējā rūgtuma par to, ka viņi ir zaudējuši varu un no partijas, kas bija valdību veidojošā pamata partija, kļuvusi par partneri,” secināja politologs.
Vienlaikus šādu sarunu publicēšana neveicinās ne ZZS, ne “Saskaņas” partiju reitingus. “Ja tomēr būs kāds lielākais cietējs, tad tie būs ZZS, jo “Saskaņas” elektorāts diez vai lasa šīs sarunas un informāciju iegūst tikai pastarpināti,” piebilda eksperts.
Pēc Rozenvalda domām, uzticēšanos politiskajām partijām šo sarunu publicēšana noteikti neveicinās, un kopējais politisko partiju tēls turpinās atrasties ļoti zemā līmenī, kā visus iepriekšējos gadus. Problēma Latvijas politikā, kas radījusi labvēlīgu fonu šādām sarunām, varētu būt izkropļota politisko partiju konkurence, uzsvēra politologs, piebilstot, ka tas veicina pie varas esošo politiķu drošības sajūtu.
Politologs vienlaikus norāda uz citu, viņaprāt, ļoti būtisku, neatbildētu jautājumu, uz kuru atbildi vēlas saņemt arī sabiedrība. “Sabiedrība gaida kādu rīcību pēc šo sarunu publicēšana un skaidrojumu, kādēļ tiesībsargājošās iestādes tomēr nerīkojās. Jautājums arī, cik no likuma viedokļa šī sarunu publicēšana ir attaisnojama un kur ir reāla tiesībsargājošo iestāžu rīcība? Te tomēr ir ne tikai runas, ka kādam sados pa rīkli, bet arī par ietekmi,” uzskata Rozenvalds.
Komentējot publikāciju ietekmi uz oligarhu sarunās minētajām personām, politologs uzskata, ka sabiedrība Aivaru Lembergu vērtē pēc citiem kritērijiem un viņam izdodas noturēt labā saimnieka tēlu, līdz ar to viņa vēlētāji ir daudz ko gatavi Lembergam piedot. Šim viedoklim piekrita arī Rajevskis.
“Andra Šķēles un Aināra Šlesera gadījumā nevarētu būt nekādas runas par atgriešanos aktīvā politikā, šīs runas jau ir pagātnē. No klasiskās oligarhu trijotnes aktīvā apritē ir palicis Lembergs, un, manuprāt, viņa ietekme vairs nav tik liela, kāda tā bija iepriekš,” piebilda Rozenvalds.
Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
