Politologi nesaskaņas koalīcijā saista ar ZZS vēlmi iegūt noteicošu lomu 6
Nesaskaņas starp valdošās koalīcijas politiskajiem spēkiem saistītas ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vēlmi iegūt noteicošu lomu tajā, nevis gāzt šo valdību, uzskata aģentūras LETA aptaujātie politologi. Vienlaikus viņi pieļauj, ka izmaiņas jeb pārstrukturēšanās valdībā iespējama pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē beigām.
Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds norādīja, ka nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un “Vienotības” solis, aktualizējot jautājumu par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, gan arī ZZS reakcija ir vērtējama kā populistiski vingrinājumi un “spēle uz publiku”. Minētajam vēlēšanu procedūras jautājumam tiek pievērsta pārāk liela uzmanība, pārliecināts profesors.
ZZS rīcība, “noraujot” kvorumu, ir stājas demonstrēšana, kas saistāma ar tās vēlmi palielināt ietekmi. 12.Saeimas vēlēšanās “Vienotība” bija viens no relatīvajiem zaudētājiem, savukārt pieauga ZZS un VL-TB/LNNK. VL-TB/LNNK ir apbrīnojami mierīga, savukārt ZZS ik pa brīdim parāda, ka vēlas būt kaut kas vairāk par koalīcijas jaunāko partneri, skaidroja profesors. Taujāts, vai ZZS mērķis būtu ar laiku ieņemt arī premjera posteni, politologs atbildēja apstiprinoši.
Pašreizējās nesaskaņas gan drīzāk dēvējamas par pirksta kratīšanu partneru virzienā, jo politiskie spēki nav ieinteresēti tuvākajā laikā bojāt attiecības. Rozenvalds gan pieļāva, ka visdrīzāk krasas pārmaiņas 2015.gada pirmajā pusē nenotiks, jo Latvijas politikā liela ietekme ir ārējiem faktoriem, kas šajā gadījumā ir prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Tomēr šādu iespēju nevar kategoriski izslēgt. Viņš sacīja, ka situācijā, kad “Vienotība” un nacionālā apvienība sacenšas, kurš ir īstenāks latvietis, ZZS no savas puses piedāvā centriskāku alternatīvu, kas stāv pāri etniskajām šķirtnēm.
Ļoti iespējams ir variants, ka līdzīgs scenārijs šonedēļ pieredzētajam balsojumam Saeimā realizēsies arī Valsts prezidenta vēlēšanu laikā, kad valsts augstākā amatpersona netiks ievēlēta ar koalīcijas atbalstu, bet citādāk sagrupējoties politisko spēku balsīm, piebilst politologs. Rozenvalds uzskata, ka Valsts prezidenta amatā būtu jāievēl tāda persona, kas stāv pāri partiju interesēm, nevis pakļaujas koalīcijai.
Savukārt politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis aģentūrai LETA pauda, ka ZZS šo situāciju ar koalīcijas līguma pārkāpumu varēs izmantot gadījumos, kad būs nepieciešama piekāpšanās no partneriem kādos jautājumos, tomēr šim politiskajam spēkam nav intereses gāzt valdību. Vienlaikus politologs pauda viedokli, ka ir nešaubīgs sabiedrības pieprasījums attiecībā uz Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, tāpēc “Vienotība” un nacionālā apvienība šo jautājumu arī var uzturēt dienas kārtībā.
Tomēr kopumā situāciju ceturtdienas balsojumā par Satversmes grozījumu projektu politologs sauc par “Pirra” uzvaru, jo nākamnedēļ pie jautājuma par Satversmes grozījumiem parlamentam būs jāatgriežas.
Vienlaikus politologs uzskata, ka šis ZZS balsojums kopā ar divām opozīcijas partijām darīja “Vienotību” un nacionālo apvienību bažīgus un nervozus, ņemot vērā šogad gaidāmas Valsts prezidenta vēlēšanas. Tomēr kopumā, vērtējot iespēju, ka ZZS arī turpmāk varētu bloķēties ar opozīcijas partijām, Rajevskis vērš uzmanību uz to, ka ZZS nav intereses asociēties ar “Saskaņu” un tikt uztvertai kā tās partnerim. ZZS varētu sadarboties ar opozīciju, lai kādreiz nobremzētu noteiktu jautājumu virzīšanu, nevis otrādi, līdz ar to tas varētu būt sava veida “destruktīvais bloks”, pieļauj politologs.
Komentējot situāciju koalīcijā kopumā, Rajevskis prognozēja, ka pēc Latvijas prezidentūras beigām varētu notikt ietekmes “pārstrukturēšanās”, bet nevarētu teikt, ka tas obligāti nozīmētu premjera nomaiņu. Politologs pauda, ka liela nozīme kontekstā ar iespējamām izmaiņām būs prezidenta vēlēšanām. Viņš arī sacīja, ka ZZS ir pieredzējuši politiķi un viņi saprot, ka pašreizējam koalīcijas modelim nav alternatīvu, līdz ar to gāzt valdību viņi nemēģinās.
Kā ziņots, šonedēļ Saeimā demonstrētās domstarpības starp valdošās koalīcijas politiskajiem spēkiem saistībā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību parlamenta kuluāros uzjundījušas runas par ZZS vēlmēm vājināt partneru pozīcijas ar mērķi nākotnē iegūt valdības vadītāja krēslu.
