Politoloģe vēlētāju zemo aktivitāti skaidro ar pašvaldību reformas ietekmi 10
Daļā novadu, īpaši tajos, kuri administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietekmē tika pievienoti citiem novadiem un vairs nav patstāvīgi, iedzīvotāji sajutās atsvešināti no varas, un pašvaldību vēlēšanās nepiedalījās, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Skaidrojot šī gada pašvaldību vēlēšanu zemo aktivitāti, eksperte norādīja uz ATR ietekmi. Viņa skaidroja, ka novados bija mazāk specifisko, vietējo pašvaldību partiju, piemēram, “Mēs – Nīcas novadam”.
“Acīmredzot, šo lielo, nacionālo partiju piedāvājumā iedzīvotāji nesaskatīja to tuvumu savai lokālajai varai, kāda bija iepriekš. Iespējams, viņi izšķīrās nedoties uz vēlēšanām,” pieļāva politoloģe. Tāpat viņa skaidroja, ka nepietiekama bijusi motivācija doties uz vēlēšanām no deputātu puses. Eksperte uzsvēra, ka viena no partiju un politiķu funkcijām ir darbs ar cilvēkiem, proti, motivēt iedzīvotājus doties vēlēt. Viņasprāt, šis skaidrojums un motivācija nav bijusi pietiekama.
Metla-Rozentāle arī akcentēja, ka šajās pašvaldību vēlēšanās bija nepieredzēti liela konkurence, tomēr zemās aktivitātes dēļ partijas ar salīdzinoši nelielu balsu skaitu varētu iekļūt domes vadībā.
Ekspertes ieskatā, šo vēlēšanu aktivitāte ir katastrofāli zema, un šogad tikai viena trešdaļa balsstiesīgo ir izdarījusi savu izvēli. “Mēs nerunājam pat par pusi no balsstiesīgajiem vēlētājiem. Esam pieraduši, ka pašvaldību vēlēšanās piedalās 50-52%,” teica RSU lektore, uzsverot, ka trešdaļa nav vairākuma viedoklis, un šie rezultāti uzskatāmi par kritiskiem.
“Otra puse iedzīvotāju jeb vairākums, kuri vēlēšanās nav piedalījušies, pie kādām situācijām varētu sacelties un teikt, ka lielākā daļa iedzīvotāju tam nepiekrīt, bet vairākums šiem deputātiem nebūs devis mandātu,” akcentēja politoloģe, vienlaikus uzsverot, ka var teikt, ka vairākums iedzīvotāju paši būs vainīgi, ka nedevās balsot.
Politoloģe arī iezīmēja, ka, piemēram, Daugavpilī iedzīvotāju aktivitāte varētu būt bijusi zema, jo faktiski visas pilsētā kandidējušās partijas bija ierautas skandālos, vai kādā brīdī atrautas no varas. “Vēlētājs ir apmulsis un nesaprot par ko galā balsot. Varbūt viņš domāja, ka tāpēc labāk nemaz nepiedalīties, jo nezina par ko balsot, pieļaujot, ka visi kandidāti ir vienādi,” klāstīja eksperte.
LETA jau vēstīja, ka pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, nobalsojuši kopumā 328 697 iedzīvotāji jeb 34,09% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 756 no 775 vēlēšanu iecirkņiem, jo vēl nav apkopoti dati par balsīm, kas iesūtītas pa pastu.
Tostarp sestdien no plkst.7 līdz 20 nobalsojuši 204 279 vēlētāji jeb 21,18% balsstiesīgo iedzīvotāju.
CVK vadītāja Kristīne Bērziņa šovakar preses konferencē paziņoja, ka tā ir vēsturiski zemākā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās.
Lielākā aktivitāte vēlēšanās bijusi Vidzemē, kur kopumā nobalsojuši 36,61% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Vienlaikus Latgalē kopumā nobalsojuši 34,25% balsstiesīgo iedzīvotāju, Kurzemē – 31,53%, bet Zemgalē – 31,44% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Vislielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Preiļu novadā, kur nobalsojuši 45,42% vēlētāju. Savukārt zemākā aktivitāte bija Augšdaugavas novadā, kur nobalsojuši 28,61%.
Kopā šajās pašvaldību vēlēšanās varēja piedalīties 964 339 Latvijas iedzīvotāji.
Vēlēšanās sestdien varēja balsot no plkst.7 līdz 20.
