Politologa versija par Gobzema rīcību 1
Premjera amatam nominētā Alda Gobzema (“KPV LV”) lēmums no valdības veidošanas sarunām neizslēgt Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) dod viņam iespēju novelt vainu par iespējamu sarunu neizdošanos uz kādu citu politisko spēku, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis.
“Šāds Gobzema lēmums dod iespēju kādam būt “gāzējam” šajās sarunās. Viņam ir svarīgi, lai tādējādi identificētos tas, uz kuru vēlāk varētu norādīt ar pirkstu un pateikt, ka šis politiskais spēks neļāva izveidot valdību,” uzskata politologs, piebilstot, ka šādu taktiku iezīmējusi Gobzema attiekšanās no tālākām sarunām ar partiju apvienību “Attīstībai/Par!” (“AP”).
Eksperts vērsa uzmanību, ka Gobzems labi apzinās, ja valdības veidošanā rastos situācija, kurā to veidotu četras partijas – “KPV LV”, Jaunā konservatīvā partija (JKP), nacionālā apvienība “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (“VL”-“TB”/LNNK) un “Jaunā Vienotība”, tad līdz ar potenciālu “VL”-“TB”/LNNK aiziešanu mainītos balsu skaits, kas tādējādi vairs nebūtu pietiekams valdības izveidei.
Tikmēr deputāta Artusa Kaimiņa (“KPV LV”) paziņojums par to, ka viņš neatbalsta ZZS dalību valdībā, tādējādi iebilstot paša partijas biedra piedāvātajam valdības modelim, Rajevskis vērtēja kā negaidītu, jo tādējādi Kaimiņš esot nostājies ne tikai pret Gobzemu, bet būtībā pret “KPV LV” piedāvājumu, kas daudziem radījis jautājumus.
JKP aicinājumu sarunas par valdību turpināt četru partiju sastāvā, tai skaitā bez ZZS, Rajevskis vērtēja kā likumsakarīgu. “Ar šādu JKP ultimātu uzstādīšanu jau tagad grūti iedomāties, kādi ultimāti varētu sekot pēc valdības izveidošanas. JKP pieeja, kas iezīmējās jau tad, kad tika veidota partija, bija – vai nu tikai melns, vai tikai balts. Piedāvājums no ministru posteņu viedokļa JKP ir ļoti kārdinošs, bet tas ir jautājums par to, cik viegli viņi iekšēji var vienoties par konstruktīvu vai tieši destruktīvu risinājumu. Šķiet, ka destruktīvais ir svarīgāks,” teica politologs.
Kā ziņots, Gobzems nācis klajā ar potenciālā valdības sastāva sākotnējo variantu, visvairāk ministru posteņus piedāvājot JKP, kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā “sarkanā līnija” un valdībā jāsastrādājas ar ZZS. Tikmēr JKP aizvien aicina sarunas par valdību turpināt četru partiju sastāvā bez ZZS.
Gobzems aicinājis JKP līdz sestdienas vakaram pārdomāt par labu dalībai viņa valdībā.
Tomēr izrādās, ka ne visi “KPV LV” atbalsta sadarbošanos ar ZZS. Gobzema partijas biedrs, “KPV LV” līderis Kaimiņš, paužot personīgo viedokli, aģentūrai LETA ceturtdien teica, ka neatbalsta ZZS dalību valdībā, par ko ir informējis “KPV LV” Saeimas frakciju.
Savukārt Gobzems, vaicāts, vai pēc Kaimiņa paustā, ka viņš neatbalsta ZZS dalību valdībā, izslēgs no sarunām šo politisko spēku, žurnālistiem atbildēja noraidoši.
Gobzems norādīja, ka Kaimiņš vienmēr ir atklāti paudis savu pozīciju un ka politiskā spēka frakcijā valda demokrātiska atmosfēra. Premjera kandidāts pauda pārliecību, ka balsojumā Saeimā gan Kaimiņš, gan pārējie “KPV LV” deputāti balsos par “savu partiju un savas partijas Ministru prezidentu”.
LETA arī vēstīja, ka “VL”-“TB”/LNNK, “JV” un ZS jeb tā dēvētās “vecās koalīcijas partijas” kritiski vērtē Gobzema valdības veidošanas procesu, jo saskata tur “Saskaņas” ietekmes stiprināšanu.
“VL”-“TB”/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars, komentējot Gobzema un JKP līdera Jāņa Bordāna izteikumus, pauda nostāju, ka JKP pašlaik traucē izveidot stabilu latvisku koalīciju un tādā veidā netieši stiprinot “Saskaņas” ietekmi.
Arī “JV” uzskata, ka no nominētā premjera amata kandidāta neesot saņēmusi piedāvājumu tādam valdības modelim, kas Saeimā nebūtu atkarīgs no “Saskaņas” balsīm. Kā uzsver partijas preses sekretārs Sandris Sabajevs, “JV” mērķis esot stabila ilgtermiņa labēji centrisko spēku vairākuma valdība.
Savukārt ZZS no savas puses paudusi aicinājumu premjera amata kandidātam Gobzemam atrisināt domstarpības un atsākt sarunas ar apvienību “AP”.
