Politisks vēsums pie Ženēvas ezera. Kāpēc Putins, kurš parasti mēdz nokavēt, uz sarunām ieradās pirmais 26
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina samits vakar Ženēvā bija pirmā abu valstu līderu tikšanās kopš 2018. gada, kad Putins tikās ar toreizējo ASV prezidentu Donaldu Trampu.
Abu lielvaru attiecībās saglabājoties ilgstošai spriedzei, no sarunām netiek gaidīts diplomātisks izrāviens.
Abu valstu līderus Ženēvas villā “La Grange”, kur notika sarunas, sveica Šveices prezidents Gijs Parmelins, novēlot viņiem “auglīgu dialogu”.
Šoreiz pirmais bija ieradies Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš parasti mēdz nokavēt sarunu sākumu.
Krievijas ziņu aģentūra “RIA Novosti” pavēstīja, ka no sarunu protokola viedokļa, tā kā Putins ieradās villā “La Grange” pirmais, sarunu laikā viņš sēdēja labajā pusē.
“Protokola valodā tas nozīmē, ka sarunu namatēvs bija Krievija,” atzīmē “RIA Novosti”.
“Es ceru, ka mūsu tikšanās būs produktīva,” teica Putins, pateicoties Baidenam par “iniciatīvu tikties”.
Baidens pavēstīja, ka “vienmēr ir labāk tikties klātienē”. Baidena un Putina saiets sākās ar abu līderu sarokošanos, ko aptuveni tūkstoš žurnālistu, kas ieradušies uz samitu, analizēja ne mazāk cītīgi kā prezidentu izteikumus.
Baidens sniedza roku pirmais, un Putins spēra soli uz priekšu, lai to paspiestu. Tad abi ieskatījās viens otram acīs, pirms Putins pavērsās pret kamerām.
Kā izteikušies mediju veterāni, ASV un Krievijas attiecību vēsturē šī bijusi vēsākā abu valstu vadītāju sarokošanās pēdējos gadu desmitos, kaut gan laiks Ženēvā bija ļoti karsts.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs izteicies, ka “sarunas būs ļoti smagas, jo abu valstu attiecībās sakrājies ļoti daudz neatrisinātu jautājumu, ko prezidents Putins ir noskaņots atklāti izvirzīt un censties rast risinājumu”.
Viņaprāt, “ir neiespējami cerēt uz kādiem izrāvieniem, jo situācija ir pārāk sarežģīta, taču jau pati tikšanās un atklāta saruna ir panākums”.
“Es nemeklēju konfliktu ar Krieviju, bet mēs atbildēsim, ja Krievija turpinās savas kaitīgās darbības,” uzstāja Baidens, runājot pēc sava pirmā NATO samita kopš ievēlēšanas prezidenta amatā.
Baidens arī nosauca Putinu par “sīkstu un cienīgu pretinieku” pirms tikšanās Ženēvā.
Piecpadsmit ASV kongresmeņi, kas pārstāv tā dēvētos progresīvos demokrātus, Baidena un Putina tikšanās priekšvakarā aicinājuši Baltā nama saimnieku uz sadarbību ar Kremli virknē jautājumu, sākot ar bruņošanās kontroli un beidzot ar klimata izmaiņu ierobežošanu, vēsta ziņu vietne “Axios”.
“ASV un Krievijas kodolarsenālos kopā ir vairāk nekā 90% pasaules kodolgalviņu. Mēs uzskatām, ka bruņots konflikts starp Krieviju un ASV kļūtu par katastrofu abām valstīm, Eiropai, mūsu sabiedrotajiem un visai pasaulei,” norāda politiķi.
Iepriekš ASV kongresmeņi, kas pārstāv gan demokrātus, gan republikāņus, aicinājuši Baidenu būt stingram sarunās ar Putinu, īpaši jautājumā par kiberuzbrukumiem, kuros Vašingtona tur aizdomās Maskavu.
Rietumu analītiķu ieskatā, Baidena ierosinātā tikšanās Ženēvā ir diplomātisks izrāviens Putinam, kurš nebija ticies ar kādas rietumvalsts vadītāju vairākus gadus.
Lai gan Baidens runāja par tikšanos ar Putinu “no spēka pozīcijām”, viņa rīcība un paziņojumi liecina par pretējo – politisku un diplomātisku vājumu, uzskata trimdā dzīvojošais Krievijas ekonomists un Kremļa režīma kritiķis Andrejs Ilarionovs.
