Politiskie paziņojumi pēc referenduma 0
Sestdien notikušā referenduma kontekstā par politiķu jauno mīļvārdiņu kļuvis “dialogs”. Taču ne katrs spēj paskaidrot, ar ko šis dialogs tiks veidots, kā tas notiks un par ko tiks runāts.
“Politiķu vērtējumos par referenduma rezultātiem jūtams pakluss uzvaras prieks un atslābums. Taču tā ir bīstama pazīme, jo sestdien nekas netika atrisināts – latviešu valodas statuss praktiski nebija apdraudēts,” uzskata politikas komentētājs Jurģis Liepnieks. Viņaprāt, valdošajiem politiķiem un augstākajām amatpersonām šobrīd būtu nopietni jāinteresējas par iemesliem, kas lika vairāk nekā 270 000 cilvēkiem tautas nobalsošanā atbalstīt divvalodības ieviešanu. Vienlaikus Liepnieks nepiekrīt, ka Latvijas krievvalodīgo sabiedrības daļu uzrunāt spēj tikai Vladimirs Lindermans un Nils Ušakovs. “Viņiem nav nekāda monopolstāvokļa. Krievvalodīgie iedzīvotāji labprāt ieklausītos arī valdošajos politiķos, ja no to puses sajustu patiesu ieinteresētību savās problēmās,” uzskata J. Liepnieks.
Valsts prezidents Andris Bērziņš ikvienu aicina uz diskusiju par konstitucionālajiem pamatiem un dialogu par aizvainojuma pārvarēšanu. “Referendums nav nedz sākuma, nedz beigu līnija. Tas bija nopietns pārbaudījums un mācību stunda mums visiem. Ar šādu balsojumu par otru valsts valodu tika apdraudēts viens no svētākajiem Satversmes pamatiem – valsts valoda. Tādēļ šobrīd ir pienācis laiks nopietnai diskusijai par konstitūcijas pamatu nostiprināšanu un varas modeļa maiņām ar vienu vienīgu mērķi – padarīt Latvijas valsti stiprāku un pēc iespējas nodrošināties pret jebkādiem valsts pamatu apdraudējumiem nākotnē,” savā paziņojumā par referenduma rezultātiem norāda prezidents.
Viņaprāt, visiem tiem, kas vēlas šeit dzīvot savstarpējas cieņas un sapratnes gaisotnē, ir nekavējoties jāsāk diskusija, jāveido dialogs par to, kā pārvarēt aizdomas, aizvainojumus vai pārpratumus. Pretējā gadījumā mūsu sabiedrība būs tikpat manipulējama no ekstrēmu viedokļu paudējiem, kā tas nereti bijis līdz šim.
“Prezidents jau sācis arī praktiski darboties, lai veicinātu dialogu. Pirmais darbs bija labās gribas manifests, zem kura cilvēki joprojām parakstās, un dokumentam sekos arī citas aktivitātes,” norādīja A. Bērziņa preses sekretāre Līga Krapāne. Tāpat prezidents nedēļas nogalē plānojis piedalīties seminārā par saliedētības jautājumiem. Savās ārzemju vizītēs valsts galva sācis ņemt līdzi Latgales pašvaldību pārstāvjus, lai tie varētu meklēt sadarbības partnerus citās valstīs.
Valdošā partija “Vienotība” savā vērtējumā par referenduma rezultātiem pauž gatavību sadzirdēt un uzrunāt arī tos līdzpilsoņus, kuri dažādu iemeslu dēļ šajā referendumā nobalsoja “par”. “Daudzi no viņiem nebalsoja pret Latvijas valsti, bet gan šādi pauda savu neapmierinātību par sabiedrības attīstību vai savām individuālajām iespējām, norāda partija,” teikts dokumentā. Tāpēc partija uzsver nepieciešamību turpināt īstenot nacionālās identitātes un saliedētas sabiedrības politiku. Tās pamatā liekot nepieciešamību un iespēju ikkatram apgūt un izprast Latvijas valsts pamatus.
“Mūsu valsts var attīstīties tikai savstarpējas cieņas, sapratnes un miera apstākļos. Cieņa vienam pret otru, kopīga cieņa pret Latviju un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu ir vērtības, kas mūs vieno un kas ikvienam no mums jāaizstāv.
Jo mēs visi esam Latvijas tauta, mēs nedzīvojam svešās un dažādās pasaulēs, bet valstī, kam vajadzīgs ikviens tās iedzīvotājs neatkarīgi no tautības un kur latviešu valoda ir mūsu kopīgas valsts un kopīgas demokrātiskas līdzdalības valoda,” norāda partijas priekšsēdētāja, Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs jau svētdien izplatīja paziņojumu, kurā vēršas pie “par” balsotājiem. “Esmu pārliecināts, ka mēs visi vēlamies dzīvot demokrātiskā un vienotā Latvijā. Jūsu balsojums liecina, ka mums jāveic apjomīgs mājas darbs, lai nozīmīga iedzīvotāju daļa sajustu Latvijas valsti un tās kodolu kā savējo. Daudzi no jums jūt atsvešinātību, daudziem tas bija protesta balsojums. Lai kādi bija jūsu motīvi, 18. februārī nebija uzvarētāju vai zaudētāju. 18. februāris mums kalpoja par signālu, ka ir aktīvi jārīkojas, meklējot ceļu atvērtam sabiedrības dialogam, veicinot savstarpējo izpratni, saliedētību un uzticēšanos. Neizniekosim šo iespēju!” aicina ministrs.
Spriežot pēc “SC” līdera Jāņa Urbanoviča izteikumiem ziņu aģentūrā LETA, saskaņiešiem padomā bijis nedaudz citāds dialogs un pēc referenduma tie cer palielināt savu ietekmi uz valdību. “Turpmāk valdošajai koalīcijai jāveido dialogs ar “SC”, pēc kā panāktie kompromisi jāīsteno dzīvē. Skaidrs, ka dialogam nevar būt tabu tēmu. Latvijas nelatvieši grib ietekmēt un veidot politiku, ko apliecina referenduma rezultāti. Jautājums ir par to, vai viņu vēlmes tiks sadzirdētas. Bet šis jautājums ir adresējams varai,” teica Urbanovičs. Vairāki aptaujātie koalīcijas pārstāvji gan atzina, ka “SC” izredzes iekļūt valdībā, kas 10. Saeimas laikā šķita gluži reālas, šobrīd esot pietuvinājušās nullei.
