“Politiskie līķi atkal grabina zārku vākus, pūloties tikt laukā no pazemes aizmirstības!” Egila Līcīša feļetons 0
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mūsmāju pastkastē iekrita avīze “Latvija pirmā”. Visiem Latvijas iedzīvotājiem no četrgadīga burtotāja līdz sirmai omītei, kam jālieto stiprās lasāmbrilles, neperiodisko lieltirāžas preses izdevumu darījis pieejamu un piegādājis neviens cits kā Ainārs Šlesers – miljonārs, partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis.
Vispirms jaunā laikraksta recenzijā apstāsimies pie pozitīvā. Avīzes kļūst par retumu, ūnikumu virtuāli piesātinātajā telpā, tāpēc čaukstošu drukāto bezmaksas presi kā lasāmvielu novērtēs ikviens, no jauna līdz vecam.
Kurš namsaimnieks salocītu uzliks skapjaugšā, pietaupītu nenoskārstai vajadzībai, kurš izmantos iekuram, kurš siļķes ietīšanai, avīze – vērtīga manta. Otra labā lieta, ka dažādiem mehānismiem (buldozeram, raķetei, biezpiendīzelim) nereti pielīdzinātais Šlesers vairs nedrāžas uz priekšu tik uzvilcies pirmajā kosmiskajā ātrumā, ka jāattopas ar pieri sienā ieskrējušam un štepseli no rozetes izrāvušam.
Nu vecais Ķengaraga kikbokseris neraksta, kā dragāja vēl 21. februārī, ka Latvijas valdību vada idioti, ka sankcijas pret Krieviju pieprasījuši duraki Pabriks ar Rinkēviču, drīz prasīšot “TB”/LNNK nacionālisti – vai tiešām Latvijai jāatsakās no krievu gāzes un naftas, vai tiešām Rīgā nav jāielaiž mežonīgu bagātu tūristu ordas no Krievzemes? – un ka tādā veidā uzstājoties pret pelnīšanas iespējām, kādas piedāvā kooperācija ar kaimiņiem, esošais režīms novērš uzmanību no pastāvošajām problēmām. Tomēr no dzelžainiem kritikas standartiem “LPV” vadītājs tālu nav atkāpies.
Ar valdības darbu neapmierinātie avīzē atradīs uz lūpām pilinātu saldu medu par vandalismu, kādu Kariņa – Levita režīms piekopj pret Latvijas tautu, par katastrofu un izpostīto valsti. Aināra partija nebūšot Briseles sulaiņi un Vašingtonas pakalpiņi – viņiem pirmā vietā savas intereses. Un te, rau, preses slejās saulītes un zelta gabaliņi smaidīgi gozējas: košumkrūms Petrāviča, spēka mitriķis Ščerbatihs, siloviks Točs, mūžīgā malējiņa Linda Liepiņa, vecais blēdis Rublovskis, gudrinieks Nemiro un pārējie dažādu pasugu no citu partiju ratiem izbirušie visurgājēji, patiltē salasītie biedri un ilggadējie, līdz nāvei uzticamie līdzgaitnieki – Šlesera komanda! Pēc vēlēšanām (ja laimēsies tikt Saeimā) gatavi celt Latviju, kur saticīgi ļaudis dzīvo pārticībā.
Trešā atzinīgi vērtējamā lieta ir temats, kas kā sarkans pavediens caurvij partijisko laikrakstu – atbalsts dabiskām ģimenēm. Jāpiekrīt, tradicionālās vērtības kļūst aizsargājamas kā muzejiskas, kā valstiskas nozīmes kultūrpieminekļi, apbedījumu vietas un piemiņas monumenti.
Avīze ir bagāta reliģioziem cilvēkiem piemērotiem tostiem, līdzās prasībai par tradicionālo ģimeņu konstitucionālo aizsardzību lasītājs iepazīs Aināra uz vecumu pastiprināto dievbijīgumu un ekonomisko skatījumu. Šlesera apgādā iznākušie teksti kļūs plašāk citējamie – otrie aiz bībelstāstiem, jo tie ir audzinoši, izglītojoši, jaunatklāsmēm pieblīvēti, pielīdzināmi Žila Verna literatūrai.
Recenzents saskata dažus trūkumus. Pirmkārt, jau tas, ka politiskie līķi atkal grabina zārku vākus, pūloties tikt laukā no pazemes aizmirstības, kurā šķita ierakti uz visiem laikiem. Otrs misēklis – Aināram vienmēr tiecoties izcelt kādu valsti par paraugu no Īrijas līdz Jaunzēlandei, šoreiz par pozitīvo piemēru izraudzīta Islande.
Tālajā ziemeļzemē arvien darbojusies vadība, kur islandiešu cilvēku vajadzības un vērtības bijušas pāri visam, kurpretī latvieši atstāti pabērnu, ķīlnieku lomā. Vai uz bibliskām, tradicionālām vērtībām balstītā laikrakstā bija jāslavē Islande, ja zināms, ka tā no lielās ekonomiskās krīzes izķepurojās pirmās premjeres – atklātas lesbietes Johannas Sigurdardotiras vadībā.
Pakritizējams Šlesera vietnieks, nākamais finanšu ministrs Vilis Krištopans, kurš tradicionālistu partijā rekrutējis visu saimi, sākot ar ģimenes galvu, laulāto draudzeni Aiju, un tikai pastarīte Nikola ir prom pie ekstrēmistiem. Lielais Vilis runā par bīstamiem signāliem, ka cilvēki dodas ārpus valsts – bet pats floridietis taču pirmspensijas gados atgriezies! Diez vai cilvēkiem iepatiksies Šlesera ideja, ka ekonomikas, satiksmes, zemkopības ministrus valdībā turpmāk virza LTRK un LDDK. Īpaši neapmierināti būs LOSP un Zemnieku saeimas pārstāvji, ka nav teikšana par vīru, kuru likt lauksaimniecības nozares vadībā.
Šlesera redzējums ir aktuāls un enerģijas pilns, jautājums, vai beidzot parādīsies spēja valdzināt vēlētāju, vai izdosies uzrunāt un izveidot jaunu mīlestības romānu ar mērķauditoriju? Jāsaka, ieguldījums neatmaksāsies ar elektorāliem ieguvumiem, jo nez vai sektanti, veco seju piedāvājums ieinteresēs plaša diapazona publiku.
