Šlesers sola darīt visu, lai izstumtu no politiskās ietekmes NA. Bet kādām metodēm? 58
Vairāki “Latvijas Avīzes” lasītāji pauduši sašutumu par uzturēšanās atļauju (UA) tirgošanās atbalstītāju izvērsto reklāmas kampaņu. Tā ir pilna ar sagrozītiem faktiem, turklāt reklamētāji nekautrējas izmantot nelikumīgus paņēmienus, piemēram, citātu izmantošanu bez saskaņošanas ar autoru (organizācijas “Delna” direktoru). Tomēr ir arī laba ziņa – ja jau ieinteresētās personas ir gatavas maksāt lielu naudu par šo kampaņu, tas liecina, ka tām nav citu instrumentu savu vajadzību apmierināšanai. Piemēram, tās nevar nopirkt partijas un politiķus, kas pieņemtu vajadzīgos lēmumus vai medijus, kas par to “kladzinās” dienām, uzdodot par sabiedrības interesēm. Paliek apmaksātas reklāmas. Un arī tās, kā izrādās, negarantē rezultātu, jo Saeima nupat pieņēmusi likuma grozījumus, kas ierobežo UA izsniegšanu nekustamā īpašuma pircējiem. Likums vēl nav stājies spēkā, un, protams, tuvākajā laikā var sagaidīt mēģinājumus to “norakt”.
Tālākā skatījumā būtiska ir bijušā (?) politiķa Aināra Šlesera apņēmība, ko viņš izsaka intervijā avīzei “NRA”. Kā zināms, Šlesers ir UA tirdzniecības idejas “tēvs”, taču intervijā viņš atklāj, ka ir personīgi ieinteresēts šajā sistēmā. (“Strādāju pie projektiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, kā arī ar transporta jomu. (..)Tieši tā. Esmu personīgi ieinteresēts.” Vai tik te neož pēc interešu konflikta – amatpersona izkārto izdevīgus noteikumus savam nākotnes biznesiņam? Nav jau gluži tas pats, kas lēti nopirkt nekustamo īpašumu ar apgrūtinājumiem, un vēlāk nokārtot, ka tie tiek noņemti, bet tomēr…
Šlesera mērķis esot nevis pašam atgriezties politikā, bet izstumt no turienes Nacionālo apvienību (“.. es kā pilsonis būšu ļoti aktīvs un darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai nākamajā valdībā “Visu Latvijai”/”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK nebūtu. Uzskatu, ka jebkura valdība bez nacionālajiem radikāļiem būtu labāks risinājums. (..) Mans mērķis ir, lai nacionālā apvienība būtu tādā pašā marginālā statusā kā jebkura cita nacionālradikāla partija citās Eiropas valstīs.”)
Gan jau Šleseram atradīsies sabiedrotie. Cits jautājums, ar kādiem resursiem viņi savu mērķi grib sasniegt. Ja tās atkal būs masīvas reklāmas kampaņas plašsaziņas līdzekļos, tad NA patiesībā var priecāties par šiem draudiem, jo slikta reklāma arī ir reklāma. Atziņa, ka kādam oligarham ļoti nepatīk kāda konkrēta partija, tieši pretēji – var vairot tās atbalstītāju skaitu. Līdz ar to deputātu skaitu parlamentā, līdz ar to politisko lomu un iespējas būt valdībā. Cits variants ir panākt, ka pārējās partijas boikotē NA, pat ja veidojas ideoloģiski dīvaināka koalīcija. Te ar lielu naudu vien nepietiek, ir vajadzīgs pamatīgs aizkulišu darbs.
Kara pieteikums ir izskanējis, bet šāvienus nedzird. Varbūt to arī nebūs, tikai klusi indēšanas mēģinājumi.
