Pašvaldību vadītāji ar ilgāko stāžu. Vai “mazie oligarhiņi”, kas jānomaina? 5
Pašvaldību vēlēšanas iedzīvotājiem nozīmē iespēju vismaz reizi četros gados novērtēt domes darbu, un šķiet, ka vairums mūsu pašvaldību vadītāju ir teicamnieki vai vismaz “labinieki”, jo savu amatu saglabā pat gadu desmitiem ilgi. Vai tiešām viņi tik labi strādā vai arī vienkārši iemanījušies tikt galā ar konkurentiem? Sabiedriskie aktīvisti piedāvā mainīt šo sistēmu, ieviešot pilnvaru termiņu ierobežojumus.
Aleksandrs Lielmežs par Mālpils pašvaldības deputātu tika ievēlēts jau pirms 40 gadiem, bet pašvaldības vadītāja pienākumus viņš pilda jau kopš 1987. gada. Lielmežam šogad apritēs 65 gadi, un viņš nolēmis beidzot likt punktu savai pašvaldības vadītāja karjerai: vēlēšanās vēl piedalīsies, bet sarakstā kandidē ar 4. numuru un vairs nepretendēs uz domes priekšsēdētāja posteni. “Visam kādreiz pienāk beigas. Biju izlēmis, ka pēc aiziešanas pensijā atteikšos arī no domes priekšsēdētāja posteņa,” stāsta Lielmežs.
Līdzīgu apsvērumu dēļ no amata nolēmis atteikties arī ilggadējais Viesītes domes priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs, kurš šoreiz vispār nekandidēs vēlēšanās. “27 gadus esmu nostrādājis, tagad nolēmu, ka pienācis laiks atpūsties un veltīt laiku sev.” Dimitrijevs spriež, ka liela daļa novada iedzīvotāju būtu gribējuši, lai viņš paliek savā amatā. “Tagad daudzi nāk klāt un prasa, kāpēc vairs nekandidēju vēlēšanās.” Dimitrijevs atceras, ka 90. gadu sākumā pašvaldību vadītājiem bija salīdzinoši nelielas algas un neviens pārāk nerāvās iesaistīties pašvaldības darbā.
Ar diviem pietiek!
Mālpils novada domes priekšsēdētājs Lielmežs uzskata, ka nav pamata apgalvojumam par varas monopolu pašvaldībās, jo vēlētājiem ir brīva izvēle un visas iespējas nomainīt varu, ja tā nerīkojas viņiem pa prātam. “Pašvaldību vēlēšanās ir diezgan liela konkurence uz katru deputātu vietu, tādēļ nevar teikt, ka vēlētājiem nav izvēles,” uzsver Lielmežs (šajās vēlēšanās Mālpils novadā ir iesniegti trīs saraksti; pagājušoreiz bija tikai divi, un Lielmeža vadītais saraksts ieguva astoņas no deviņām vietām novada domē). Taču nekāds entuziasms no vēlētāju puses arī nebija manāms, piemēram, 2013. gadā Mālpils novadā uz pašvaldību vēlēšanām aizgāja tikai katrs trešais (nepilni 36%) balsstiesīgais iedzīvotājs. Arī valstī kopumā vēlētāju aktivitāte pirms četriem gadiem bija diezgan zema, jo vēlēšanās piedalījās tikai 46% pilsoņu.
Lai palielinātu politisko konkurenci un neļautu “pašvaldību dinozauriem” ieslīgt pašapmierinātā snaudā, izskanējis priekšlikums veikt grozījumus likumā “Par pašvaldībām”, lai ierobežotu pašvaldību vadītāju pilnvaru ilgumu. Trīs studenti sabiedrisko iniciatīvu portālā “ManaBalss.lv” sākuši parakstu vākšanu par savu priekšlikumu, kas paredz, ka pašvaldības vadītāja amatā politiķi varēs darboties ne vairāk kā astoņus gadus jeb divus pilnvaru termiņus. Kampaņai izraudzīts sauklis “Ar diviem pietiks!”; šobrīd savākti ap 1400 no 10 000 parakstu, kas nepieciešami, lai iniciatīvu virzītu tālāk. “Viens no demokrātijas stūrakmeņiem ir regulāra varas nomaiņa, bet šobrīd daudzviet politiķi pašvaldības uztver par saviem lēņiem. Mēs vēlamies to mainīt!” uzsver iniciatīvas autori. Viņi vēsta, ka pēc iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām vadības maiņu piedzīvoja vien katra trešā pašvaldība (33%), bet republikas nozīmes pilsētās gandrīz puse (44%) vadītāju ir amatā ilgāk par 15 gadiem.
Viens no idejas autoriem, Latvijas Universitātes politikas zinātnes students Ričards Vuškāns stāsta, ka doma par šādu parakstu vākšanas kampaņu studentiem radusies mācību procesā, pētot veidus, kā rosināt pozitīvas pārmaiņas Latvijā. “Sapratām, ka varam rosināt diskusiju par šo jautājumu,” atceras Vuškāns. Viņš uzsver, ka piedāvātās likuma izmaiņas nav vērstas pret konkrētiem politiķiem vai partijām, jo grozījumu mērķis ir daudz plašāks.
Iniciatīvas autori spriež, ka ar pilnvaru termiņu ierobežošanu varētu mazināt korupcijas risku, kā arī veicināt konkurenci pašvaldību vēlēšanās, jo politiķiem ir jābūt sajūtai, ka viņi var zaudēt savus krēslus, ja nestrādās atbilstoši vēlētāju interesēm. Idejas autori norāda, ka pašvaldības vadītāju pilnvaru termiņa ierobežojumi jau sekmīgi darbojas ASV un vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Itālijā un Portugālē.
Viss vēlētāju rokās
Vairums tagadējo pašvaldību vadītāju, protams, nav sajūsmā par šiem priekšlikumiem, kas varētu pielikt punktu viņu saimniekošanai pilsētas vai novada domē. Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) uzskata, ka nekādi termiņu ierobežojumi nav nepieciešami. “Ik pēc četriem gadiem katras pašvaldības iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties, kam uzticēt sava novada vai pilsētas vadību. Ja kādam ir pretenzijas pret esošo domes vadību, ikviens var veidot savu sarakstu un mēģināt pārliecināt vēlētājus, ka pašvaldības darbu iespējams vadīt labāk,” stāsta Rāviņš. “Mani vērtē mūsu pilsētas iedzīvotāji. Ja viņi domās, ka es labi tieku galā ar saviem pienākumiem, tad 3. jūnijā balsos par mani; ja ne, tad balsos par kādu citu.”
Līdzīgās domās ir viens no ilggadējiem pašvaldību vadītājiem – Ciblas novada domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis. “Šāds pilnvaru termiņu ierobežojums var darboties valsts prezidenta līmenī, bet neredzu pamatojumu, kādēļ to vajadzētu attiecināt arī uz pašvaldību vadītājiem.” Dombrovskis arīdzan norāda, ka dažādās pašvaldībās situācija ir ļoti atšķirīga, jo nelielo Ciblas novadu nevar salīdzināt ar Rīgu vai Daugavpili. “Lielo pašvaldību vadība varbūt arī izmanto savus resursus priekšvēlēšanu aģitācijai, bet mazās pašvaldībās tā aina ir pavisam cita. Mums viss ir klusi un mierīgi, iztiekam bez reklāmām, ko es uzskatu par naudas izšķiešanu. Nekad neesmu skraidījis apkārt un aģitējis: “Balso par mani!” Cilvēki jau paši visu redz un novērtē, vai esi kaut ko paveicis iedzīvotāju labā,” stāsta Dombrovskis.
Kā viens no argumentiem pret pilnvaru termiņu limitu minēts tas, ka tādējādi no amata tiktu izstumti patiešām talantīgi un godprātīgi pašvaldību vadītāji, kas gadiem ilgi strādājuši iedzīvotāju labā un uzkrājuši lielu pieredzi. Limita rosinātājs Vuškāns gan uzskata, ka šis arguments nav pietiekami pamatots: “Ja cilvēks ir tik kompetents, lai vadītu pašvaldību teju līdz mūža beigām, gan jau viņš būs arī gana zinošs, lai sniegtu padomus un apmācītu savus pēctečus.” Piemēram, ilggadējais Mālpils novada vadītājs Lielmežs vairs nebūs domes priekšsēdētājs, bet ir gatavs turpināt darbu domē. “Ja būšu līdzās, kolēģiem būs vieglāk saprast, kā risināt pašvaldības darba jautājumus,” secina Lielmežs.
Pašvaldību oligarhi
Pēc politikas pētnieces Ivetas Kažokas domām, termiņu ierobežotāju argumenti ir gana spēcīgi un apspriešanas vērti, tomēr viņai pašai nav viennozīmīgas nostājas šajā jautājumā. “Ja kādas pilsētas mērs ir amatā jau vairāk nekā 20 gadu, tas var radīt gan ieguvumus, gan negatīvas sekas. No vienas puses, tas ierobežo jaunu politisko līderu izaugsmes iespējas, un viegli var palaist garām brīdi, kad vietējā vara kļūst pārāk “iesūnojusi”. Tomēr vēlētājiem ir iespēja nomainīt slikti strādājošus pašvaldību vadītājus, un šai sistēmai teorētiski vajadzētu pašai sevi koriģēt.”
Taču praksē tas nebūt nav tik vienkārši, un šajā ziņā spilgts piemērs ir Ventspils, kur tagadējais domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs saimnieko jau gandrīz 30 gadu. Viņa oponents Ģirts Valdis Kristovskis atzīst, ka spēkoties ar Lembergu par varu Ventspilī ir sarežģīts uzdevums. “Lai nostiprinātu savu varu, Lembergs ir izmantojis dažādas metodes, ieskaitot iedzīvotāju iebiedēšanu un politisko konkurentu nesaudzīgu apspiešanu. Tādā veidā viņam ir izdevies noturēties pie varas,” spriež Kristovskis. Pēc viņa domām, pašvaldību vadītāju pilnvaru termiņu limits būtu labs risinājums, kas stiprinātu demokrātiju un ļautu parādīties jauniem līderiem.
LU students Vuškāns norāda, ka pārāk ilga atrašanās pie varas kaitē pašvaldības darba kvalitātei, jo domes vadība savu darbu mēdz uztvert kā tādu privāto interešu klubiņu. “Jo mazāka politiskā konkurence, jo lielāks risks, ka pašvaldības vadītājs nolaidīgāk izturēsies pret saviem pienākumiem,” uzskata Vuškāns.
Problēmu vēl vairāk padziļina daudzviet novājinātā vietējā prese, kas vairs nevar pildīt “sargsuņa” funkcijas un uzraudzīt politiķu darbu. Pašvaldību politiķi to izmanto savā labā, par nodokļu maksātāju naudu izdodot pašvaldību avīzes, kurās tiek slavēti domes labie darbi, bet noklusēta jebkāda kritika. “Pašvaldības faktiski ir nacionalizējušas vietējo presi un kļuvušas par maziem oligarhiņiem. Tām pieder uzņēmumi, pieder prese un pieder vara. Un kā jūs gribat, lai mainās vara? Nemainīsies!” nesen intervijā Latvijas Radio atzina bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Pēc viņa domām, daudzviet vēl ir saglabājusies padomju laika domāšana, kad prese bija valdošās partijas orgāns, tādēļ būs vajadzīgi vēl kādi desmit gadi, lai tiktu vaļā no “komunisma rēga”.
Jūrmala kā sliktais piemērs
Politikas pētniece Iveta Kažoka uzskata, ka pašvaldību vadītāju pilnvaru termiņu ierobežošana noteikti veicinātu pašvaldību darba dinamiku, bet viņa nav pārliecināta, vai tas izraisītu arī darba kvalitātes pieaugumu. “Pašvaldības darbā tomēr būtiska loma ir arī pieredzei: kā labāk izprast iedzīvotāju vajadzības, kā piesaistīt finansējumu dažādu projektu īstenošanai.” To atzīst arī līdzšinējais Viesītes novada vadītājs Jānis Dimitrijevs: “Pirmais termiņš paiet, lai ieskrietos un vispār saprastu, kur esi nonācis. Otrajā termiņā jau var sākt darboties mērķtiecīgāk, bet, ja tiktu ieviesti ierobežojumi, tad ar to viss arī beigtos.”
Kažoka spriež, ka labāks risinājums, iespējams, būtu ieviest limitu nevis uz diviem termiņiem, bet gan trim termiņiem jeb 12 gadiem. Protams, jebkādu limitu ieviešanas gadījumā nevar arī izslēgt iespēju, ka reālais pašvaldības vadītājs izspēlē līdzīgu scenāriju kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš formāli uz četriem gadiem atvēlēja prezidenta posteni Dmitrijam Medvedevam, lai gan visiem tāpat bija skaidrs, kurš ir galvenais noteicējs.
Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis uzskata, ka nevajadzētu tik ļoti koncentrēties uz pašvaldību vadītāju personību, jo Latvijā pašvaldību darbā visus svarīgākos lēmumus pieņem dome, nevis priekšsēdētājs vienpersoniski. “Pie mums pašvaldību vadītāji netiek ievēlēti tiešās vēlēšanās. Vispirms vēlētāji balso un izvēlas domes deputātus, kuri pēc tam izraugās domes priekšsēdētāju. Tādēļ uzskatu, ka nav vajadzības ieviest pilnvaru termiņa ierobežojumus.”
Iveta Kažoka arīdzan norāda: liela politiskā konkurence un bieža varas maiņa ne vienmēr nozīmē, ka pašvaldības iedzīvotāji no tās būs ieguvēji. Šajā ziņā spilgtākie piemēri ir Jūrmala un Daugavpils, kur vadība mainījusies ļoti bieži, taču šīs pilsētas nekādi nesaistās ar labu pārvaldību.
