Imantas hakera “politiskie advokāti” pieklusuši 6
“Es zināju, ka tas, ko daru, ir pretlikumīgi,” tiesā ASV paziņojis Deniss Čalovskis, kuru ASV bija lūgusi izdot Latvijai, lai tiesātu par kibernoziegumiem, kas radījuši desmitiem miljonu dolāru lielus zaudējumus. Pirms diviem gadiem ASV lūgums izdot Čalovski izraisīja plašu viņa aizstāvības kampaņu, kurā iesaistījās gan pazīstami juristi, gan politiķi. Vēlāk viņi kā pēc burvju mājiena noklusa.
Čalovskis, kuram tagad ir 30 gadu, Manhetenas federālajā tiesā atzina savu vainu sazvērestībā ar nolūku ielauzties svešos datoros. Viņš apstiprināja, ka esot bijis nolīgts uzrakstīt daļu no bīstamā “Gozi” vīrusa koda. Tā kā Čalovskis piekritis sadarboties ar izmeklētājiem, visticamāk, viņa sods nebūs bargs. Tas nepavisam neatbilst briesmu stāstiem, kas par ASV tiesu sistēmu tika stāstīti 2013. gada vasarā, kad vairāki politiķi uzstāja, ka D. Čalovskis jātiesā tepat Latvijā, nevis jāizdod ASV, ar kuru Latvijai ir savstarpējs līgums par aizdomās turēto izdošanu tiesāšanai. Izskanēja pat pieņēmumi, ka izdošanas gadījumā D. Čalovskis ASV varētu arī tikt spīdzināts. No D. Čalovska “politiskajiem advokātiem” redzamākie bija “Saskaņas” politiķis Andrejs Elksniņš un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”, tolaik Reformu partijas pārstāvis), kurš valdības balsojumā par D. Čalovska izdošanu balsoja “pret”. D. Čalovskim atradās arī citi “līdzjutēji”, kā, piemēram, Latvijas Ārstu biedrības priekšsēdētājs Pēteris Apinis, kurš sabiedrībā pazīstams ar pilsoniskajām aktivitātēm, kas skar ne tikai viņa profesionālo jomu. Viņš 2015. gada priekšvakarā aicināja valdību atkārtoti lemt, vai tai ir jāizdod D. Čalovskis tiesāšanai ASV, un apgalvoja, ka ASV vajadzīgas “Denisa smadzeņu krokas”.
A. Elksniņš arī tagad nav mainījis savu viedokli – Čalovskis bija jātiesā Latvijā un jāpieprasa ASV kompetentajām iestādēm lietas materiāli. “ASV savām vajadzībām ieguvušas labu speciālistu informācijas tehnoloģiju jomā,” uzskata A. Elksniņš. Politiķis uzsver, ka iestājies par Čalovski, jo viņš ir Latvijas pilsonis un viņam valstij ir jāgarantē aizsardzība, jo tobrīd politiķim nav bijis informācijas, ka D. Čalovskis būtu veicis noziedzīgu nodarījumu. “Čalovska izdošana bija kļūda, zaudējums mūsu valstij. Varētu viņu tiesāt Latvijā un pēc soda izciešanas pieņemt darbā Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošajā Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā – CERT.lv,” spriež A. Elksniņš. Šāda argumentācija gan vairāk atgādina kriminālžanra seriālus.
Starp tiem, kas izteica atbalstu Čalovskim, bija arī tā laika aizsardzības ministrs, tagad Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks. Viņš gan balsojumā par Čalovska izdošanu nepiedalījās. A. Pabriks norāda, ka viņa viedoklis nav mainījies. “Mums jābūt spējīgiem pašiem tikt galā ar tiesvedību pret saviem pilsoņiem savā valstī. Reti kura valsts izdod savus pilsoņus,” sacīja A. Pabriks. Tomēr viņš uzslavē Latvijas stratēģisko partneri ASV par solījumu turēšanu. “Toreiz bija dažādas sarunas ar ASV pusi, viņi zināja, kā šai lietai pieiet, un saprata arī, ka Čalovskis ir eiropietis. Čalovska gadījums parāda, ka varam rēķināties ar ASV, ka mūsu partneris tur solījumus, un tas notiek arī drošībā un ārpolitikā,” secina A. Pabriks.
Tomēr 2013. gadā Čalovska izdošana bija “karsts kartupelis” “Vienotības” politiķu vidū. To apliecina Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Ērika Kalniņa teiktais “LA”: “Ja Latvijas tiesa ir spējīga tiesāt Čalovski, tad tas jādara šeit. ASV potenciālie sodi ir bargāki nekā Latvijā. Saprotu Ārlietu ministrijas nostāju – kaut arī pastāv vienošanās, ne vienmēr ir jāpiekrīt.” Tikmēr viņa partijas un komisijas biedrs Atis Lejiņš tolaik uzsvēra, ka ASV Latvijai ir izdevusi tiesāšanai vairākus cilvēkus. “Ja viņi dara un mēs iebilstam, tad kāda jēga ir no šā līguma? Tad jau ASV var iebilst pret kādu mūsu lūgumu, balstoties uz tā nepildīšanu,” tolaik argumentēja A. Lejiņš.
Tagad O. Ē. Kalniņš uzskata, ka D. Čalovska atzīšanās ir apliecinājums tam, ka rīdzinieks bija veicis noziegumu un lieta ir atrisinājusies. “Apstākļi kopš tā laika ir mainījušies,” piebilda O. Ē. Kalniņš. “Nav grūti atzīt, ka mani pirmie spriedumi bija kļūdaini. Toreiz centos būtu uzmanīgs, aizsargājot Latvijas pilsoņu intereses.”
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 2013. gadā pirms balsojuma valdībā izplatīja garu apkārtrakstu, skaidrojot, kāpēc viņš balsos pret tā sauktā Imantas hakera izdošanu ASV. Ministra galvenais arguments tolaik bija tas, ka iespējamā izdošana novedīs pie zaudējuma Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Vakar viņš uz jautājumiem par to, kā vērtē Čalovska atzīšanos, atbildēja rakstiski ar sava padomnieka Mārtiņa Drēģera starpniecību. “Ārlietu ministrs nevar komentēt ASV tiesas darbību. Vēršu uzmanību, ka ārlietu ministrs nevienu brīdi nav apšaubījis Čalovska vainu vai nevainīgumu, kas ir tiesībsargājošo iestāžu kompetences jautājums. Savulaik ministrs norādīja uz vairākiem problemātiskiem aspektiem, kas daļēji atspoguļoti Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā. Ministrs vienmēr ir respektējis ECT un Ministru kabineta lēmumu,” komentēja ministra padomnieks.
