Politiski sensitīvais glifosāts – būt vai nebūt? 0
Autors: Uldis Graudiņš
Šā gada 31. decembrī beidzas glifosāta izmantošanas atļaujas ES dalībvalstīs termiņš. Vai to pagarinās? ES Pilsoņu iniciatīvas akcijas laikā rekordīsā laikā vairāk nekā miljons visu dalībvalstu pilsoņu aicināja nepagarināt glifosātam piešķirto licenci.
Latvijas pārstāve Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes toksikoloģijas darba grupas sanāksmēs, Valsts Augu aizsardzības dienesta Augu aizsardzības novērtēšanas daļas vadītāja Līga Brence intervijā stāsta par šīs iestādes secinājumiem. Oktobrī Eiropas Komisijas Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas sanāksmē dalībvalstu pārstāvji nobalsoja , ka glifosāts lauksaimniecībā lietošanai pamazām tiks aizliegts līdz 2020.gada beigām, bet līdz tam vēl jāgaida dalībvalstu ziņojumi.
– Kāpēc nav vienota viedokļa par glifosāta kaitīgumu vai nekaitīgumu? Vēža izpētes aģentūra (IARC) atzīst to par kancerogēnu un ir ievietojusi vēža izraisītājvielu sarakstā. Savukārt Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) ziņo par glifosāta nekaitīgumu. Vairākas nevalstiskās organizācijas norādījušas uz ECHA saistību ar agroindustriju.
– Atšķiras datu bāze un pētījumu daudzums. Pasaules Veselības organizācijai pakļautā IARC vērtēja vien publiski pieejamos datus, tostarp ņēma vērā arī lauku pētījumu datus – saslimstību ar vairākiem asinsvēža veidiem. Tieša saistība ar glifosātu šīm saslimstībām nav pierādīta. Secināts, ka reģionos, kur notiek intensīva lauksaimniecība, ir augstāki saslimšanas rādītāji ar asinsvēzi. IARC šo tendenci sasaistīja vairāk ar glifosātu. Savukārt Eiropā daļu no vērtēšanai iesniegtajiem pētījumiem iesniedz pats vielas pieteicējs. Proti, kompānija, kas ražo glifosātu. Otrs informācijas avots ir tā sauktā publiski pieejamā informācija – literatūras avoti, pētījumi. Abus informācijas avotus vērtē kā vienotu kopumu. Labi, ka ražotājkompānijas pētījumu dati ir izsekojami līdz katrai vienībai, līdz katrai izmēģinājuma žurciņai. IARC vairāk izmantoja atsevišķu zinātnieku pētījumus, kur pieejams kopsavilkums, kas neļauj aiziet atpakaļ līdz sākotnējai žurciņai un visām ar to reģistrētajām darbībām. Protams, ja lietotas ķimikāliju anormālas devas divus gadus, parādās toksicitāte. Jautājums, cik ļoti tās nonāk līdz cilvēkam, cik reāli ir cilvēkam šādu devu uzņemt. Ik dienu tad būtu jāizdzer piecu litru kanna ar tīru glifosātu.
Eiropā pētījumu ir daudz vairāk, turklāt mēs ņemam vērā arī publiski pieejamos zinātniskos pētījumus. Datu bāze ir atšķirīga – IARC ņēma vērā divas reizes mazāk pētījumu un izcēla atsevišķus pētījumus, kur redzēja sakarības starp augstāku glifosāta devu un riska pieaugumu saslimšanai ar vēzi. Eiropā bija bija 8–10 tā sauktie kancerogenitātes pētījumi, IARC tādi bija divi. Mēs ņēmām vērā visu kopumu, nevērtējām tikai viena pētījuma atsevišķus skaitļus. Kā zināms, ir dažādu veidu vēzis. Mēs darba grupā vērtējām – pie kādas devas parādās vēzis, vai tas palielinās, ja deva kļūst lielāka. Jāņem vērā, ka divus gadus vecām žurkām, kas ir kā veci cilvēki, arī bez ķimikālijām var parādīties vēzis. Vērtējām sakarības. IARC izcēla konkrētus statistikas datus, nevērtēja kopsummu. Tur arī radās atšķirīgais viedoklis.
– Kāds bija darba grupas secinājums?
– Darba grupā piedalījās Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes eksperti un dalībvalstu pārstāvji. Es arī piedalījos glifosāta izvērtēšanas procesā. Mēs patiešām rūpīgi vērtējām tabulas, meklējām saistību starp glifosātu un saslimšanu. Statistika ir skaitļi, tos var dažādi vērtēt. Mēs atgriezāmies pie izejas datiem, vērtējām peles, to autopsijas rezultātus, meklējām sakarības.
Arī es redzēju glifosāta ražotāja pētījumus līdz katras žurciņas rezultātiem. Gatavojoties sanāksmēm, mums pirms tām atsūta protokolus. Darba grupas sanāksmēs apspriež jautājumus detalizēti – par konkrētu rādījumu konkrētā tabulā, nevis tikai par glifosātu. Tabula parasti ir kopsavilkums. Lai saprastu, kas tajā rakstīts, no kurienes dati, ejam uz oriģinālo pētījumu. Mums tas ir iesniegts.
Piemērs. Ir septiņi pētījumi. Vienā atrodam secinājumus par Nehočkina limfomu. Redzams, ka ir asinsvēzis, pie divām devām tas palielinās. Ar pirmo devu ir zemāks rādījums, ar otro devu augstāks. Tomēr tendence neturpinās ar 3. un 4. devu. Izcelt vienu vēža veidu un pateikt, ka divās devās ir atrasta sakarība, nedrīkst. Ir jāņem vērā visas devas, visi pētījumi. Jāvērtē kopaina. Ir izteikti pārspīlējumi, un tas radīja aizdomas.
Pētījumi notika ar dzīvniekiem. Devas risku rēķināšanai ar produktu ir 100 reižu augstākas nekā tās, ar ko saskaras cilvēks. 100 reizes ir drošības spilvens pārejai no dzīvnieka uz cilvēku. Tātad mēs vērtējam, kāda ir drošā deva dzīvniekam, kad tam nekādi efekti neparādās. Šo devu samazinām 100 reizes un attiecinām, ka tā būs droša cilvēkam.
Parastam cilvēkam šī informācija ir pārāk sarežģīta. Nevar balstīt secinājumu par vēža izraisīšanu uz diviem skaitļiem. Ekspertiem ir pieeja visiem datiem, tostarp arī literatūras datiem. Ja pētījumā ir izmantotas 500 žurkas un ir pieejami katras žurkas autopsijas rezultāti, tad ir jāspēj salikt visu kopā, saprast, vai ir sakarība starp glifosātu un saslimstību. Tas, ka vienai žurkai ir izraisīts vēzis, nenozīmē, ka viela ir kancerogēna. Tāpat arī cilvēku populācijā parādās vēzis, lai gan toksiskas vielas nav lietotas.
Vēzis arī no nekurienes nerodas. Piemēram, iespējams, agrāk bijis iekaisums vai paaugstināti asins analīžu rādītāji. Viss ir saistīts, mēs šīs saistības pētījām. Secinājums bija – glifosāts neizraisa vēzi. Līdzīgs vēstījums bija arī Eiropas Ķimikāliju aģentūrai. Tā ir atbildīgā iestāde par visām ķimikālijām un tieši par ķimikāliju klasifikāciju.
Izvērtējam glifosātu kopā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, tomēr nedodam gala verdiktu par tā toksicitāti. Lemj Eiropas Komisija, izvērtē dalībvalstu eksperti. Parasti šādos jautājumos pieaicina arī neatkarīgos ekspertus, kas specializējušies vēža veidos. Neatkarīgi no Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādes sanāksmes rīkoja arī Eiropas Komisija. Likumīgais spēks klasifikācijā ir Eiropas ķimikāliju aģentūrai.
Herbicīds glifosāts, tāpat kā lielākā daļa herbicīdu, ir klasificēts kā toksisks ūdens organismiem. Tieši tāpēc ir noteiktas aizsargjoslas to lietošanai. Tīru glifosātu neizmanto, to maisa tankā, un tad smidzinājums nonāk apkārtējā vidē. Mēs šajā brīdī runājam par pašu glifosātu. Mums pat no visiem glifosātu saturošajiem produktiem vien puse ir klasificēti ar toksiskumu ūdens organismiem. Puse nav klasificēta, un tai nav bīstamību.
– No jūsu teiktā izriet, ka nav iemesla bažām par glifosāta saistību ar vēzi?
– Jā. Patlaban tas ir pārvērties par sensitīvu politisku jautājumu. Eksperti ir pateikuši – mums nav iemesla nepagarināt glifosāta izmantošanas termiņu. Dalībvalstis deleģējumu dod politiķiem, tāpēc balsojuma rezultātu prognozēt nevar. Vairākās sanāksmēs ir vērtēta glifosāta kancerogenitāte saistībā ar endokrīnajiem traucējumiem. Tā neuzrādīja ietekmi uz hormoniem. Glifosāts ir kairinošs acīm. Jebkura sadzīvē izmantotā ķīmiskā viela var būt kairinoša acīm.
Ik pēc 3–4 mēnešiem darba grupā vērtējam dažādas vielas. Arī zinātnieki redz – gadu pieredze rāda, cik pamatoti vai nepamatoti ir dati. Mēs prasām papildu pētījumus, papildu datu bāzi, literatūru. Mums ir pieejami tik daudzi instrumenti. Manuprāt, glifosāta salīdzinājumā ar tām darbīgajām vielām, kas atrodas citos augu aizsardzības līdzekļos, uz visu fona toksicitāte ir zemāka. Reizi 10 gados darbīgās vielas tiek pārvērtētas saskaņā ar jaunākajām zinātniskajām vadlīnijām. Vielas, kas tiek atzītas par bīstamām, tiek izņemtas no darbīgo vielu saraksta, vienlaikus arī dalībvalstis pārvērtē savus augu aizsardzības līdzekļu reģistrus un izslēdz tos līdzekļus, kuru sastāvā ir konkrētās vielas. Glifosāts salīdzinājumā ar citām vielām ir ļoti plaši izpētīts, dati par tā ietekmi uz cilvēku un vidi ir ļoti detalizēti.
– Starptautiskā organizācija Zaļā brīvība Eiropā ņēma vairāk nekā 180 paraugus un pārbaudīja glifosāta atliekvielas. Latvija ņēma 11 paraugus, četriem cilvēkiem atklāja atliekvielas.
– Vai mēs zinām, kur šie 11 cilvēki dzīvoja, ko viņi ēda, vai tie bija Latvijas produkti? Tikpat labi sojas produktus ieved no trešajām valstīm.
– Slapjā laikā, lai gūtu labāku ražas kvalitāti, saimnieki smidzina laukus pat dažas dienas pirms graudu kulšanas. Par to mūs informē graudu pircēji, norādot – no šādiem graudiem gatavotu maizi vajadzētu atturēties baudīt.
– Aizliegts glifosātu saturošus herbicīdus lietot kā desikantu kultūraugu nokaltēšanai. Tas ir normatīvo aktu pārkāpums, par ko paredzēts sods. Glifosātu saturošus augu aizsardzības līdzekļus (AAL) lieto īsmūža, daudzgadīgo nezāļu un labību–sārņaugu iznīcināšanai. Ražu atļauts novākt ne agrāk kā pēc 7, 10 vai atsevišķos gadījumos tikai pēc 14 dienām (saskaņā ar katra līdzekļa marķējumu). VAAD inspektori dodas pārbaudēs un ņem paraugus. Pārbaudēs rakstveidā piefiksē, kur un kādas vielas pirktas, kur, kādiem laukiem un cik daudz tās ir izlietotas, kādi ir šo vielu atlikumi. Var tīri teorētiski pēc atskaitēm pārbaudīt un var uz lauka ņemt paraugus. Tad ir jāpievērš uzmanība, cik ilgs laiks ir pagājis. Piemērs. Mums zvana pa uzticības tālruni un stāsta, ka kaimiņš augusta sākumā pirms kulšanas graudus smidzinājis ar glifosātu, smidzinājums ir nonācis kaimiņa īpašumā, zālājā. Viņš vēlas sūdzēties. Ja glifosāts nonāk uz augiem, tas ir ļoti labi redzams, reaģēšana un pierādīšana notiek diezgan ātri. Pēc mēneša atliekvielas var paraugā neatrast. Glifosāts diezgan ātri sadalās.
Galvenokārt sūdzības nāk par kaimiņu darbošanos. Un mēs arī aicinām mums ziņot par iespējamajiem pārkāpumiem un vienmēr uz visām sūdzībām operatīvi reaģējam. VAAD atgādina lauksaimniekiem, ka augu aizsardzības līdzekļus (AAL) atļauts lietot tikai tam mērķim un pret tiem kaitīgajiem organismiem, kas minēti marķējumā, stingri ievērojot noteiktās devas, apstrāžu skaitu un nogaidīšanas laiku.
Balsojums būs par glifosātu atjaunošanu darbīgo vielu sarakstā Eiropas Savienībā, proti, vai Eiropā drīkst izmantot glifosātu saturošos AAL. Patlaban glifosātam nav alternatīvas. Ja aizliegtu glifosātu, tad vairāk būtu jālieto citi AAL. Vai tas uzlabotu situāciju? Citi AAL, citas aktīvās vielas var būt daudz bīstamākas nekā glifosāts. Glifosāta saturoši AAL ir daudzfunkcionāli, tas iznīcina gan viendīgļlapju, gan arī divdīgļlapju nezāles. Ja to aizliegs, tad atsevišķi vajadzēs AAL viendīgļlapjiem un divdīgļlapjiem. Nav teikts, ka tie būs mazāk kaitīgi un mazāk toksiski. Kāda ir alternatīva? Lauksaimniecības produkcija mums ir nepieciešama.
UZZIŅA
Augu aizsardzības līdzekļu lietotāju uzraudzības pārbaudes*
– Pavisam notikušas 1450 AAL lietotāju uzraudzības pārbaudes, tostarp 91 operatīvā pārbaude.-
– VAAD 2017. gadā saņēmis 52 sūdzības, kuras pārbaudot septiņos gadījumos konstatēti pārkāpumi. Visvairāk iedzīvotāji sūdzējušies par AAL lietošanu vējā, kā arī par AAL radītajām smakām; tādi bijuši 14 gadījumi, 11 gadījumos sūdzības bijušas par AAL nokļūšanu blakus teritorijā, 10 gadījumos sūdzībās izteiktas bažas par AAL kaitīgo ietekmi bitēm vai ziedošajiem augiem.
– Pārbaužu laikā pavisam konstatēti 18 pārkāpumi (neatbilstošs lietojums, nav ievērota aizsargjosla, AAL nonācis blakus teritorijā, nav ievērots vēja ātrums u. tml.). Neviena pārkāpuma gadījumā nav bijis lietots glifosātu saturošs AAL.
– Pārbaužu laikā paņemti 180 augu paraugi, no tiem 151 paraugs ņemts testēšanai darbīgās vielas glifosāta atliekvielu klātbūtnes noteikšanai. Vēl par visiem paraugiem rezultāti nav saņemti, bet par aptuveni 60 paraugiem zināms, ka daļā paraugu nav konstatētas glifosāta atliekvielas, bet daļā tās nepārsniedz pieļaujamās robežas.
– Situācija uz 2017. gada 25. septembri
VAAD uzticības tālrunis ir 67550944
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
