Politiski represēto apvienība aicina veidot fondu valsts aizsardzībai 8
Saistībā ar ģeopolitisko situāciju Krievijā un Ukrainā būtu ieteicams nodibināt fondu Latvijas aizsardzībai, kā arī izstrādāt mobilizācijas plānu, 14.februārī norādīts biedrības “Latvijas Politiski represēto apvienība” konferencē.
Kā aģentūrai LETA atzina biedrības valdes sekretāre Dagnija Liepiņa, konferencē tika pieņemta deklarācija, kurā norādīts uz Krievijas režīma agresiju Ukrainā, kas neizslēdz līdzīgu notikumu risku arī Latvijā. Tādēļ gan prezidents, gan valdība, gan arī ikviens Latvijas iedzīvotājs, saglabājot valsts pašcieņu, aicināts veikt preventīvos pasākumus, lai nepieļautu līdzīgu scenāriju attīstību.
“Aicināsim nodibināt tautas atbalsta fondu Latvijas aizsardzībai. Ņemot vērā nepietiekamo finansējumu aizsardzībai, fondā katrs varētu ziedot kaut nelielu summu, kas veicinātu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā,” teikts konferences biedru aicinājumā.
Tāpat tajā norādīts, ka, iesaistot masu saziņas līdzekļus, pašvaldības un izglītības iestādes, vajadzētu izplatīt zināšanas, kā katram rīkoties iespējamā hibrīdkara apstākļos, kā arī izstrādāt mobilizācijas plānu un sagatavot mobilizācijai un ātrai apmācībai nepieciešamās infrastruktūras.
Savukārt lielākajās pašvaldībās vajadzētu izveidot mobilas, ar modernāko aprīkojumu ekipētas zemessargu vienības desmit cilvēku sastāvā, kuru uzturēšanu finansētu Aizsardzības ministrija kopā ar attiecīgā novada pašvaldību.
Deklarācijā arī norādīts, ka, neraugoties uz panākumiem Latvijas attīstībā, valsts pārvaldē joprojām saskatāmi ievērojami trūkumi.
“Augstos amatos tiek ieceltas partijām pietuvinātas personas, kuras bieži vien pauž sponsoru, nevis iedzīvotāju intereses. Līdzīgas tendences izpaužas arī Valsts prezidenta kandidāta izvirzīšanas procesā. Uzskatām, ka tautas vēlēts prezidents nespēj atrisināt samilzušās problēmas, ja valsts un tautas labklājību nestādīs augstāk par atsevišķu grupu interesēm,” norādīts konferences biedru aicinājumā.
Tajā arī teikts, ka plaisas mazināšanai starp sabiedrību un valsts pārvaldi būtu jāveido publiskās veicināšanas padome septiņu līdz 20 sabiedrības uzticību baudošu cilvēku sastāvā.
“Protams, šāda sadarbība jau notiek, valdībai konsultējoties ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, pensionāru un citām organizācijām, tomēr tas nav pietiekami, lai veicinātu uz izaugsmi vērstu dialogu,” teikts aicinājumā.