Politiski represētie vērtē valdības darbu un aicina vēlēšanās balsot gudri 7
Pašlaik Latvijā politiski represētās personas statuss ir 13 207 cilvēkiem, no kuriem 12 706 ir cietuši no komunistiskā režīma represijām un 1131 – no nacistiskā režīma. “Mēs sagaidām, ka tuvākajā laikā tiks sakārtotas veselības aizsardzības un tieslietu sistēmas, kurās vēl daudz darāmā nekārtību novēršanai”, tā valdību un politiķus mudina biedrība “Latvijas politiski represēto apvienība” (LPRA) savas organizācijas 29. konferences aicinājumā, kas tika pieņemts šodien Rīgas Latviešu biedrības namā.
Konferencē piedalījās 252 delegāti no visas Latvijas. Konferencēs ir tradīcija ar klusuma brīdi pieminēt iepriekšējā gadā mūžībā aizsauktos organizācijas biedrus. Laikā no 2016. gada 1. novembra līdz 2017. gada decembra beigām mūžībā ir aizgājuši 954 represētie.
LPRA savulaik tika izveidota, lai ne vien uzskaitītu represijās cietušos un dokumentētu atmiņas, bet arī rosīgi piedalītos sabiedriskajā dzīvē. Ikgadējās konferencēs arvien tiek akcentētas svarīgākās sabiedriski politiskās problēmas, un pēc tam ar biedrības viedokli iepazīstina politiķus. Piemēram, šogad LPRA valdes priekšsēdētājs Ivars Kaļķis savā uzrunā izteica gandarījumu, ka politiķi ir ieklausījušies pērn izteiktajā LPRA nostājā, ka Latvijas pilsonību nevajag automātiski piešķirt tikko dzimušajiem nepilsoņu bērniem.
Biedrības vadītājs atzinīgi vērtēja plānu pāriet uz vispārējo izglītību skolās tikai valsts valodā, kā arī centienus likvidēt bērnu namus, aizvietojot tos ar audžuģimenēm, un centienus reformēt nodokļu sistēmu, lai mazinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību. Represētos satrauc, ka Rīgā un arī citviet Latvijā joprojām saglabājušies daudzi okupācijas režīma ideoloģiskie pieminekļi. Tāpēc konference rosina pašvaldības izvietot pie šiem objektiem informatīvus materiālus ar skaidrojumiem, ko tie simbolizē.
Daudzus savus likteņbiedrus un tuviniekus represētie piemin Koknesē Likteņdārzā, un tieši pēc viņu ierosinājuma iecerēts izveidot šajā vietā pieminekli izsūtīto ģimeņu mātēm. Rit sarunas ar tēlnieku Ojāru Feldbergu par tā māksliniecisko risinājumu.
Tāpat sanāksmē akcentēts, ka daudzas pašvaldībās represētajiem reizi gadā – pirms 18. novembra – piešķir vienreizēju pabalstu, dažas – ne. “Tas ir atkarīgs no pašvaldības iespējām un politiskās gribas,” sacīja I. Kaļķis. Pabalsta lielums ir dažāds: 15, 25, 50, 75 eiro un vairāk. Taču tikai deviņas no 110 pašvaldībām spēj maksāt 100 eiro (vai vairāk) lielu pabalstu. Tāpēc LPRA mudina politiķus, sagaidot valsts simtgadi, piešķirt visiem politiski represētajiem vienādu pabalstu – 100 eiro katram – no valsts budžeta.
Konferences dalībniekus sveikt bija ieradušies Nacionālās apvienības un “Vienotības” politiķi, kā arī Okupācijas muzeja biedrības priekšsēdētājs Valters Nollendorfs, Nacionālo karavīru biedrības vadītājs Edgars Skreija un “Kokneses fonda” valdes priekšsēdētāja Valda Auziņa.
Pērn LPRA izveidojusi savu interneta vietni represetie.lv un tās pārraugs Andrejs Ermuiža aicina iesūtīt represēto atmiņu stāstus un diskutēt par aktualitātēm.
Viens no uzrunu un debašu galvenajiem tematiem bija nepieciešamība gudri balsot 13. Saeimas vēlēšanās. Paužot satraukumu par to, ka vēlēšanas varētu tikt ietekmētas no mūsu nelabvēļiem, represētie aicinājumā politiķiem uzver: ”Kā liecina pēdējo gadu starptautiskā pieredze, mūsdienu interneta laikmetā ir iespējama citu valstu iejaukšanās demokrātiskos vēlēšanu procesos, koriģējot to rezultātus ar iedzīvotāju uzskatu manipulēšanu. Tādēļ, tuvojoties 13. Saeimas vēlēšanām, jāveic savlaicīgi pretpasākumi, kas balstīti uz sociālo tīklu un plašsaziņas līdzekļu melu atmaskošanu un iedzīvotāju izglītošanu latviskā valstiskuma nozīmīguma apzināšanai. Tas jāiekļauj arī iedzīvotāju mūžizglītošanā”.
