Politiski represētā satriekta par lēmumu paaugstināt NĪN Skultes pagastā 3
Uzzinājusi par Limbažu novada pašvaldības lēmumu no nākamā gada 1. janvāra paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli par ģimenes privātmāju Skultes pagastā, kurā neviens nav deklarējis pastāvīgo dzīvesvietu, politiski represētā rīdziniece Aija Zvejniece jūtas satriekta un pazemota.
19 eiro vietā 143…
Par māju, kuras kadastrālā vērtība, pēc Valsts zemes dienesta uzturētā Nekustamā īpašuma valsts kadastra datiem, ir 19 173 eiro, šogad viņai aprēķinātais nodoklis bijis 38,4 eiro apmērā, nerēķinot likumā noteikto 50% atlaidi politiski represētajām personām. Bet no jaunā gada aprēķinātā nodokļa summa jau sasniegtu 287,4 eiro, nerēķinot par zemi maksāto nodokli un šo atlaidi.
“Ar visu atlaidi nākamgad man būs jāmaksā aptuveni septiņas reizes vairāk, nekā esmu maksājusi līdz šim. Aptuveni 19 eiro vietā jau 143 eiro, neskaitot par zemi aprēķināto nodokli!” teic Aija Zvejniece.
1949. gadā šo dzimtas māju jau ceturtajā paaudzē padomju vara atņēma, viņu kopā ar vecākiem izsūtot uz Omskas apgabalu.
Pēc atgriešanās 1956. gadā tēvs bija lūdzis vietējai varai atļaut atgriezties uz dzīvi šajā mājā. Bet vietējās varas pārstāvis atbildējis: ja negribot vēlreiz nokļūt Sibīrijā, tad lai vairs šeit nerādoties…
Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas īpašuma tiesības atjaunoja viņai, jo vecāki jau bija aizgājuši viņsaulē. Māja bija izpostīta, savulaik vecāku iekoptie tīrumi aizauguši. Lai ēku atjaunotu agrākajā izskatā, sakoptu zemi, viņas ģimenei bijis jāiegulda daudz pūļu un naudas.
Grib represēt otrreiz
“Kopš īpašuma tiesību atgūšanas nekustamā īpašuma nodoklis ik gadu jau tā ir cēlies. Parēķināju, ka šogad par māju un zemi maksāju desmitkārt lielāku nodokli nekā 1994. gadā, kad to atguvu, stāsta Aija Zvejniece, “bet, ja nākamgad tas celsies vēl, pārņem sajūta, ka mani grib represēt otrreiz, tikai šoreiz to izdarīs laicīgā vara. Ko atlikušajās šī gada dienās iesākt, nudien nezinu. Šādu nodokli no savas aptuveni 250 eiro pensijas samaksāt nekad nespēšu.”
Uz jautājumu, vai viņai vai kādam viņas piederīgajam nav iespējams deklarēt dzīvesvietu šajā mājā, Aija atbild noraidoši.
Kā viņa stāsta, padomju varas laikā zem egles taču neesot sēdējusi, bijis īrēts dzīvoklis, kuru vēlāk izdevies privatizēt. Bērniem pašiem pieder dzīvokļi Rīgā, kur vietējā pašvaldība jau pirms diviem gadiem ieviesusi tos pašus noteikumus, kādi turpmāk būs arī Limbažu novadā. Tā kā klibo veselība, pašlaik viņai esot svarīgi nezaudēt ārsta aprūpi Rīgā. Uz Limbažiem pie ārstiem mērot aptuveni 40 kilometru garu ceļu viņa vairs nespējot. Arī viena pati bez aprūpētāja dzīvot mājā vairs nevarot.
Kā paskaidrojuši pašvaldībā, ja personai, kaut arī tā būtu politiski represētā, pieder vairāki īpašumi, piemēram, dzīvoklis Rīgā un māja Limbažu novadā, tad par māju, kurā neviens nebūs deklarējis pastāvīgo dzīvesvietu, līdzšinējās 0,2% likmes vietā tiks piemērota 1,5% likme no ēkas kadastrālās vērtības.
“Dzīvoklis Rīgā un māja laukos – tas mūslaiku nodokļu politiķiem jau šķiet par daudz,” sarūgtināti saka Aija Zvejniece, “tāpēc jāceļ nodokļi, lai to, ko pirms 25 gadiem man ar vienu roku atdeva, tagad ar otru atņemtu. Nodokļa slogs būs tāds, ka būšu spiesta visu pārdot. Būtībā mūslaiku ierēdņi turpina to pašu padomju laika politiku. Arī toreiz stingri raudzījās, lai kādam nepieder vairāki īpašumi vai netiek būvēta pārāk lielas platības ģimenes privātmāja.”
Aija Zvejniece nav vienīgā, kuru nākamgad skars šis nodokļa paaugstinājums par ēkām,
kurās neviens nebūs deklarējis pastāvīgo dzīvesvietu.
Nākamgad tas skars arī simtiem citu iedzīvotāju, kuri pastāvīgi dzīvo Rīgā vai citās pilsētās un kuri Limbažu novadā atguvuši savulaik atņemtās lauku mājas. Lielākajai daļai nebūs arī Aijai Zvejniecei un citiem vēl dzīvajiem politiski represētajiem noteikto nodokļa atlaižu.
Nodokļa paaugstinājums skars arī citus
Citstarp nodokļa paaugstinājums skars, piemēram, arī tos iedzīvotāju tūkstošus, kuri Skultes pagastā trīspadsmit agrāk izveidoto dārzkopības kooperatīvu teritorijās uzcēluši vasarnīcas un dārza mājas.
Tas nekas, ka daudzās ēkās nav krāšņu un skursteņu, ūdensvada un citu labierīcību pastāvīgai dzīvošanai.
Ne pašvaldību, ne ministriju ierēdņus neuztrauc arī tas, ka, ja kāds arī deklarēs savu dzīvesvietu lauku mājā vai vasarnīcā, patiesībā tur pastāvīgi nekad nedzīvos. Un nekas, ka pašvaldībām nebūs viegli sadzīt pēdas neapdzīvotajās ēkās fiktīvi deklarētajām personām.
Pēc Ekonomikas ministrijas sagatavotajiem būvju klasifikācijas noteikumiem un Valsts zemes dienestā reģistrētajiem datiem, arī vasarnīcas un dārza mājas pieder viena dzīvokļa mājām, kuras arī Limbažu rajonā no jaunā gada apliekamas ar paaugstinātu nodokli.
Ekonomikas ministrijā taisnojas, ka vasarnīcas un dārza mājiņas, kaut arī tās būtu paredzētas tikai dzīvošanai vasarās, nekur citur nevarot pieskaitīt kā vienīgi dzīvojamām ēkām. Turklāt daudzas ēkas, kuras sākotnēji bijušas paredzētas dzīvošanai tikai vasarās, laika gaitā esot pārbūvētas pastāvīgai dzīvošanai. Ministrijā aizrunājas pat tiktāl, ka Latvijas būvnormatīvi nenosakot, kā īpašniekam jāizmanto ēka, kurā nav apkures un ūdens – augu gadu vai tikai dažus vasaras mēnešus…
Apcirps visus vienādi
Tā vietā, lai ierēdņi paceltu savus resnos dibenus no krēsliem un novērtētu, kuras ēkas tomēr nav piemērotas pastāvīgai dzīvošanai,
par kurām nebūtu jāmaksā lielāks nodoklis, kā arī īpašnieku rocību un dzīves apstākļus, nolemts iet vieglāko ceļu – apcirpt ar nodokli visus bez izņēmuma, ieskaitot arī Aiju Zvejnieci un citus politiski represētos.
Uz jautājumu, kāpēc jāceļ nodoklis par ēkām, kurās pastāvīgi dzīvot nemaz nevar un kurās, ja kāds arī varēs deklarēties, patiesībā pastāvīgi nekad nedzīvos, Limbažu novada pašvaldībā atbild, ka arvien vairāk rīdzinieku, lūk, esot pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi laukos, agrāko dārzkopības kooperatīvu teritorijās, kas tagad pārvērsti ciematos. Tā kā iedzīvotāju skaits tajos pieaugot, pašvaldībai esot jāgādā par labiekārtojumu, atkritumu izvešanu, ūdens piegādi un citiem pakalpojumiem.
Šai viltus deklarēšanās spēlītei, kurai bez Rīgas, Carnikavas, Mārupes, Saulkrastu un citiem novadiem no jaunā gada būs vēl viens dalībnieks, gan ir cits izskaidrojums, kam nav nekāda sakara ar gādību par iedzīvotāju ērtībām.
Limbažu un citas vietējās pašvaldības patiesībā tēmē uz lielākiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem un uz Eiropas Savienības fondu naudas āderēm, pie kurām var piekļūt ar noteiktu deklarēto iedzīvotāju skaitu.
