Sabiedrībai ir jāzina atbildīgie! Politiski izmeklēs valdības Covid-19 krīzē pieļautās kļūdas 12
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sabiedrībai ir jāsaprot, kāpēc Covid-19 pārvarēšanas procesā valdība ir pieļāvusi tik daudz kļūdu, kā arī jāzina atbildīgie, uzskata Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS), pēc kura iniciatīvas tika savākti vienas trešās daļas opozīcijas deputātu paraksti, lai izveidotu parlamentāro izmeklēšanas komisiju.
Koalīcijas deputāti, atsaucoties uz agrāko parlamentāro pieredzi, netic, ka jaunizveidotās komisijas darbs būs rezultatīvs.
Vēl jo vairāk tāpēc, ka pārbaudes jau veic Veselības ministrija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kā arī Ģenerālprokuratūra, kas sākusi pārbaudi par vakcīnu iepirkumu.
Izmeklēšanas komisijai būs jānoskaidro “Latvijas valdības kļūdainā rīcība Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai”.
Tādu uzdevumu Saeima ir devusi jaunajai izmeklēšanas komisijai, kurā būs pa vienam deputātam no katras frakcijas. Paredzēts, ka tā strādās pusgadu, bet pēc tam parlaments var lemt par termiņa pagarināšanu.
V. Valainim zīmīgi šķiet, ka uzreiz pēc tam, kad opozīcijai izdevās savākt nepieciešamo parakstu skaitu, veselības ministrs Daniels Pavļuts (“AP”) izteica rājienu ministrijas valsts sekretārei Dainai Mūrmanei-Umbraško par pārkāpumiem saistībā ar “BioNTech/Pfizer” vakcīnu iepirkumu, pazeminot viņu amatā, tā it kā parādot, ka ministrija jau pati ir reaģējusi.
Pēc V. Valaiņa domām, valsts sekretāre nevarētu būt tā persona, kurai uzvelt galveno atbildību, jo, pateicoties viņai, “vispār kaut kas tika iepirkts”.
Saeimas sēdē V. Valainis skaidroja, ka komisijai būtu jāvērtē ne tikai vakcīnu, bet arī masku iepirkums, noskaidrojot, vai nav notikusi lobēšana.
Viņš tāpat norādīja uz sabiedrībai nesaprotamiem un neizskaidrotajiem ierobežojumiem tirdzniecībā. To sēdē uzsvēra arī Valērijs Agešins (“Saskaņa”), uzskatot, ka valdības rīcībā pietrūkusi kompleksa pieeja, racionāli pamatojot katru lēmumu.
“Tāpēc ir tik daudz nelaimīgu un dusmīgu cilvēku,” piebilda V. Agešins, norādot arī uz haosu vakcinēšanās procesā.
Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (“AP”) “Latvijas Avīzei” teica, ka viņam esot grūti iedomāties, “ko vēl jaunu izmeklēšanas komisija varētu atklāt”.
Ministrija ne tikai pati veicot pārbaudes, bet arī esot sniegusi Saeimas deputātiem atbildes uz daudzajiem jautājumiem un pieprasījumiem, kas gan “bija vairāk emocionāli nekā racionāli”.
Savukārt Ivars Zariņš (“Saskaņa”), kurš jautājumu un pieprasījumu sagatavošanā iegulda lielu darbu, vienlaikus sēdē atzina, ka, no vienas puses, pieprasījumu iesniegšana esot bezjēdzīga, jo koalīcijai ir vairākums un tā visus noraida.
Šā paša iemesla dēļ I. Zariņš ir skeptisks arī par izmeklēšanas komisijas lietderību, jo koalīcija no sava vidus izraudzīsies vadītāju.
“Tagad vadītāju iecels tie, kuru darbība būtu jāizmeklē. Parlamentārā izmeklēšana būtu jēgpilna, ja komisiju vadītu tie, kuri ierosināja tās izveidošanu,” uzskata I. Zariņš.
Premjera pārstāvētās “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis komisijas izveidi saista ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, jo Zaļo un zemnieku savienības līderu tandēmam V. Valainim un Edgaram Tavaram saviem partijas biedriem reģionos esot jāparāda, ka viņi kaut ko dara.
“Un tad vienīgais, ko var izdomāt, ir uztaisīt izmeklēšanas komisiju,” sacīja A. Latkovskis.
Viņš neapgalvo, ka viss Covid-19 krīzes pārvarēšanā būtu noticis bez kļūdām, bet tāpēc jau šo procesu vērtējot Veselības ministrija un tiesībsargājošās iestādes, kā arī mediji. Arī viņam bija grūti atcerēties kādu izmeklēšanas komisiju, pēc kuras darbības beigām bija vērā ņemami rezultāti.
Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš ir pētījis parlamentāro izmeklēšanas komisiju darbību, “Latvijas Avīzei” atzina – kaut gan parlamenta mazākumam ir iespēja izveidot izmeklēšanas komisiju, tomēr tālāko nosaka koalīcija, jo komisijā lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu – tā ievēl vadītāju un sagatavo arī gala ziņojumu.
Tas, ka deputātiem ir iespēja pievienot atsevišķas domas, neko daudz parasti nemaina. Arī R. Balodis nebija pārliecināts, vai šīs komisijas darbs būs rezultatīvs, jo tās nosaukumā nav pietiekami skaidri noteikts komisijas mērķis un uzdevums, kura ietvaros tai jāstrādā.
Darbu varot apgrūtināt arī attālinātais darba režīms, jo attālinātas saziņas apstākļos būšot grūti kaut ko izmeklēt.
Viņa ieskatā, izmeklēšana būtu racionālāka pēc krīzes, nevis laikā, kad tā turpinās. Tad varētu vērtēt, vai nav nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu, lai līdzīgās krīzes situācijās izvairītos no tagad pieredzētajām problēmām.
