Monika Zīle: Politiskās valšķības vai slikti slēpta cīņa par nenobriedušajiem prātiem 4
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Varētu būt arī sliktāk. Es nezinu, kā, bet varētu.” Lācītis Vinnijs Pūks (Alans Milns)
Mūsu dzimtā valoda ir gana bagāta ar ietilpīgiem un daudznozīmīgas izpausmes raksturojošiem jēdzieniem. Viens no tādiem ir valšķīgums, kas nozīmē draiskulīgas jautrības un tālredzīgus plānus iecerējušas viltības simbiozi.
Valšķība ir pateicīgs sieviešu tēlu veidošanas palīgmateriāls literātiem, kaut arī nav nemaz tik viegli aprakstīt cilvēku, kas meistarīgi pieskata savu panaivi aušīgas būtnes masku, prātā lietišķi sverot katru izvēlētajam mērķim tuvinošo soli.
Šī taktika nereti palīdz ģimenes dzīvē un pazīstama arī politiķiem.
Lai atceramies, cik kaismīgi gluži nesenā pagātnē notikušo iepriekšējo administratīvi teritoriālo reformu (ATR) cildināja toreizējais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadītājs Edgars Zalāns: 26 rajonu vietā satapinātie 119 novadi ietaupīšot pārvaldības līdzekļus, došot visādus labumus iedzīvotājiem, piesaistīšot investorus utt., u. tml.
Noklusēts bija tikai tāds sīkumiņš, proti, Tautas partija, no kuras nāca ministrs, ATR saskatīja jaudīgu ieroci, lai mazinātu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ietekmi ārpus pilsētām.
Taču ceļā uz šo mērķi paši reformas karognesēji aizgāja pa skuju taku – āmen!
Bet bijušais ministrs jau kā pieprasīts arhitekts pērnajā aprīlī, vaicāts par jaunās ATR iespējamību, izteicās gluži vai seno domātāju stilā: “Vienreiz reforma jau ir notikusi, tas parāda, ka pašvaldības var apvienot un tas dod labus rezultātus.”
Hm… Te nu vietā būtu bijis jautājums: uz kāda pamata Zalāna kungs balsta apgalvojumu par viņa apstāvētās ATR labajiem rezultātiem? Ja nu gadījumā VARAM rīcībā tie ir, tad noslepenoti visaugstākajā pakāpē, lai kāds gudrinieks neiedomātos pieprasīt toreizējās reformas “vecākiem” atbildību par acīmredzamā vanckara perēšanai izšķiestajiem līdzekļiem.
Tiesa, līdz šim Latvijā nekas tamlīdzīgs vēl nav noticis, lai gan melnais tūkstotis bezjēdzīgu eksperimentu…
Nupat Saeima, deputātiem strādājot attālināti, vēlreiz uzzīmējusi jaunu Latvijas karti, bet Valsts prezidents saņēmis 46 pašvaldību vadītāju parakstītu iesniegumu, kurā lūgts Egilam Levitam nesteigties ar svaigā ATR likuma izsludināšanu.
Kamēr Valsts prezidents domāja, kā reformas nepieciešamības vārdā līdzsvarot sabiedrībā verdošās kaislības, šo pārmaiņu virzītāji no apvienības “Attīstībai/Par” (“AP”), pēc pirmās uzvaras mazliet atelpojuši, plāno sev uzticama elektorāta pieaudzēšanu nākamajās pašvaldību vēlēšanās.
Tie ekonomikas prioritāšu veicināšanai veltītie lozungi, ar kuriem “AP” palaikam brutāli atsitās iedzīvotāju diskusijās reformas bīdīšanas periodā, principā pareizi. Bet tiem apakšā ir konkrēta nauda, un, ja mūsu pilsoņi, ministra Pūces domubiedriem spītējot, pašvaldībās sabalsos “svešiniekus”, tad viss “AP” kuģis kļūs nestabils.
Tāpēc “Attīstībai/Par” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Artūrs Toms Plešs, labi iepazīts ATR bīdīšanā, nupat publiskojis ideju grozīt Vēlēšanu likumu, piešķirot balsstiesības pašvaldību izvēlē jauniešiem no 16 gadu vecuma.
Dažās Eiropas valstīs tā jau norma, nu pie igauņiem arī, un mums jāmeklē vēlētāju mobilizēšanas veidi, – skan A. T. Pleša iniciatīvas kopsavilkums.
Visnotaļ nopietni, bez jociņiem un tajā pašā laikā valšķīgi – nevar taču atzīties cerībā, ka nenobriedušus prātus būs vieglāk piesaistīt nekā vecus bukus.
Ierosinājuma autora domubiedri sociālajos tīklos steidz apgalvot, ka mūsu pusaudži ir gudri un valsts nākotnē ieinteresēti.
To nenoliedzot, vien jāpiebilst: šogad centralizētajos eksāmenos izvēles pārbaudījumu vēsturē kārto daudz mazāk vidusskolas absolventu nekā pērn.
