Politiskās spēlītes britu gaumē 0
Pagājušajā nedēļā Londonas Apelācijas tiesā, kas ir augstākā tiesu instance Apvienotajā Karalistē, veselas četras dienas turpinājās tiesas sēdes, lai izlemtu, vai parlamentam par izstāšanās no ES sākšanu ir nepieciešams balsot vai ne.
Taču briti jau nebūtu briti, ja nesagādātu pārsteigumus – tieši pirms pēdējās tiesas sēdes parlaments negaidīti nobalsoja par pilnvaru nodošanu valdībai, tādējādi radot veselu virkni jautājumu par to, kas notiek tālāk un vai tiesas lēmums galu galā nav kļuvis bezjēdzīgs. ES piekritēji ir sarosījušies, ierosinot jaunu tiesas prāvu, šoreiz Īrijā, cerot, ka Īrijas tiesa nodos lietu tālāk ES tiesai.
Īsa atkāpe
Apvienotajai Karalistei nav rakstītas konstitūcijas kā citām valstīm – konstitūcija sastāv no dažādiem dokumentiem un aktiem, tādēļ nestandarta situācijās nav skaidrs, kas par ko atbild, un var sākties bezgalīgi juridiski strīdi. Vēsturiski karaļnams un valdība atbild par starptautiskiem līgumiem, savukārt parlamenta ziņā ir viss, kas attiecas uz valsts iedzīvotājiem.
Kāda uzņēmēja Džīna Millere kopā ar domubiedriem apstrīdēja valdības pilnvaras iedarbināt Lisabonas līguma 50. pantu, apgalvojot, ka 50. panta ierosināšana izmainīs valsts iedzīvotāju tiesisko stāvokli, tādēļ par to jābalso parlamentam. Britu parlamentā liela daļa ir ES piekritēji, tādēļ premjerministre Terēza Meja par katru cenu vēlējās izvairīties no parlamenta balsojuma.
Londonas Augstākā tiesa izlēma par labu Džīnai Millerei, taču valdība ar šo lēmumu nebija mierā, tādēļ lēmums tika pārsūdzēts Apelācijas tiesā. Apelācijas tiesa sākās 5. decembrī, debates turpinājās līdz pat 8. decembrim, tiesas lēmums gaidāms tikai janvārī.
Parlaments atbalsta “Brexit”
Pavisam negaidīti pēdējās tiesas dienas priekšvakarā, 7. decembrī, britu parlaments (kopā 650) ar 461 balsi par un 89 balsīm pret nobalsoja par pilnvaru došanu valdībai, pretī saņemot solījumu, ka ministru kabineta “Brexit” stratēģija, ko vēlējās paturēt noslēpumā, tomēr tiks atklāta.
Līdz šim tika uzskatīts, ka parlaments bremzēs izstāšanos no ES visiem iespējamajiem līdzekļiem, un te pēkšņi – atbalsts! Kā ticamāko iemeslu eksperti min pieļāvumu, ka patiesais “Brexit” atbalstītāju skaits valstī ir daudz lielāks par 52%, jo daudzi balsoja par palikšanu ES tikai tādēļ, ka tika iebaidīti ar iespējamo ekonomikas krahu. Parlamenta deputāti saprot, ka nākamajās vēlēšanās var palikt aiz strīpas, tādēļ negrib redzēt savu uzvārdu sarakstā “89 deputāti, kuri balsoja pret “Brexit””, kas nākamajā dienā tika publicēts daudzos medijos.
Parlamenta balsojums gan ir tikai politisks, juridiski tam nozīmes nav, un valdība to var neņemt vērā.
Kas tālāk?
Daudzi uzskata, ka tiesas spriedums šobrīd ir bezjēdzīgs, jo parlamenta balsojums jau ir noticis un iznākums zināms. Taču citi saka, ka gluži tik vienkārši nav, jo parlamenta balsojums jāapstiprina Lordu palātā, kur ir daudz ES atbalstītāju. Lordu palāta ir savdabīgs veidojums, kas sastāv no britu augstmaņiem, no kuriem daļa mantojusi savu vietu, taču citus amatā iecēlusi karaliene. Lordu palātas uzdevums ir apstiprināt vai noraidīt likumus. Lai arī visai raibajai kompānijai nav jābaidās no neievēlēšanas, tomēr arī viņiem ir bail no diskusijas par Lordu palātas lietderību mūsdienās.
50. panta iedarbināšanu var atcelt
ES atbalstītāji nesnauž, un ir padomā jauns plāns. Ja 50. pants ir ticis iedarbināts, to vairs apturēt nevar. Taču britu jurists Džolions Moms uzskata, ka 50. pantu iespējams apturēt arī pēc iedarbināšanas, jo EK un EP ir pārkāpušas ES likumdošanu. “Ja mēs nevaram atsaukt 50. panta iedarbināšanu, tad mūsu parlamentam nāksies pieņemt jebkādus izstāšanās nosacījumus. Piemēram, kā automašīnai “Model T Ford” iespējams izvēlēties jebkuru krāsu, taču tikai tad, ja tā ir melna. (..) Ja izstāšanās procesu varētu atsaukt, tad parlaments valdības piedāvājumu varētu noraidīt. Valdība to zinātu un, tā kā tās pienākums ir īstenot referenduma rezultātu, tad censtos panākt to, ko vēlas parlaments, vai arī riskētu, ka izstāšanos var noraidīt kopumā.”
Prasību plānots iesniegt Īrijas tiesā tuvāko nedēļu laikā, ir savākts nepieciešamais finansējums.