Politiskās krustugunīs – ANO migrācijas līgums. Vai Latvija tam pievienosies? 2
Daudzas valstis jau paziņojušas, ka nepievienosies līgumam, kas no augšas mēģina noteikt migrācijas politiku. Latvijas pozīcija pagaidām neskaidra.
Palicis mazāk nekā divas nedēļas laika, lai valdība lemtu par pievienošanos ANO Globālajam migrācijas līgumam. Tas gan neparedz tiesiskas sekas, tomēr būs manāma ietekme uz valsts politiku attiecīgajā jomā. Igaunijā strīdi ap atbalstu līgumam izraisīja krīzi valdības koalīcijā, bet Latvijā šis varētu būt viens no pirmajiem jautājumiem, kas jāskata jaunajai valdībai.
ANO Globālā migrācijas līguma mērķis ir veidot legālās migrācijas ceļus, lai kontrolētu pieaugošo migrantu plūsmu.
Līgums ir tiesiski nesaistošs, un tajā iekļauti punkti par migrantu aizsardzību un atpakaļatgriešanu. Pret līgumu iebildušas ASV, Ungārija, Polija, Izraēla, Bulgārija, Austrija, Slovākija, Šveice un Austrālija. ANO pārstāvji aicinājuši valstis mainīt nostāju, jo dokuments ļaujot valstij to interpretēt. Dokumentu nepieņems arī Igaunija, kur tā apspriešana izraisījusi valdības krīzi.
Igaunijas pamatojums: tās nacionālajā likumdošanā jau paredzēti mehānismi migrācijas kontrolei un regulēšanai. Paredzēts, ka dokuments valstīm jāpieņem ANO starpvaldību konferencē Marokas pilsētā Marrākešā 10. un 11. decembrī.
Migrācijas jautājumi Latvijā vienmēr norādījuši uz partiju vērtībām un raksturo to pozicionēšanos politiskajā spektrā – vai tās ir konservatīvas, liberālas vai centriskas.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) ar sava padomnieka Mārtiņa Drēģera starpniecību atbildēja, ka Ārlietu ministrija savus priekšlikumus sagatavos uz 3. decembra valdības sēdi, tāpēc ministrs pašlaik atturas sniegt plašākus komentārus. Ministrijas priekšlikumos tikšot ņemtas vērā arī reģiona valstu pozīcijas.
Ministra nevēlēšanās komentēt pievienošanās līgumu izbrīna Jaunās konservatīvās partijas Saeimas deputāti Lindu Ozolu. Viņa uzskata, ka ĀM pārāk ilgi klusējot un tai būtu nepieciešams izskaidrot sabiedrībai, ko migrācijas līgums nozīmē, un tad arī JKP varēšot pieņemt savu pozīciju par to.
“Ņemot vērā esošo fonu, kas ir ap līgumu, no ĀM puses valda nepiedodami ilgs klusums,” teica L. Ozola. Viņa norāda, ka Latvijas sabiedrībai raksturīgas bažas par lietām, kuras saistītas ar migrāciju. Viņa rosināšot Saeimas Ārlietu komisijai izvērtēt līgumu un aicināt uz komisijas sēdi ĀM pārstāvjus, lai viņi izskaidrotu situāciju ar līgumu.
ANO dokuments radījis arī dažādus viedokļus liberālajā apvienībā “Attīstībai/Par!” (“AP”). Šī politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts uzsver, ka, ņemot vērā partijas programmu, viņš neredzot iemeslu, kāpēc būtu jāiestājas pret līguma pieņemšanu, turklāt tas viņa ieskatā neparedz saistības. Jautājumu par līgumu paredzēts izvērtēt politiskā spēka valdes sēdē.
Tomēr skeptisks par šo dokumentu ir “AP” premjera kandidāts Artis Pabriks, kurš norāda, ka Latvijai vajadzētu pagaidīt ar pievienošanos līgumam,
tāpēc ka līgumā paustais neatbilst Latvijas nacionālajai politikai attiecībā uz migrāciju. “Ja mēs gribētu pilnasinīgi pildīt līgumā noteikto, mums nāktos mainīt nacionālo migrācijas politiku. Nedomāju, ka līgums kalpotu Latvijas nacionālajām interesēm,” norādīja A. Pabriks.
Tikmēr skaidra pozīcija ir Nacionālajai apvienībai. Partijas valde pagājušonedēļ pieņēmusi lēmumu, ka tā iestājas pret Latvijas pievienošanos līgumam. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols jautā – kāds vispār ir mērķis šī līguma pieņemšanai? “Imigrācija ir suverēnas valsts joma, tā attiecas arī uz robežkontroli, turklāt jau pašlaik pastāv starptautiski likumi un līgumi,” norāda R. Kols.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Armands Krauze uzsver, ka viņa ieskatā līgums legalizēšot bēgļu pārvietošanos, un pastāv risks, ka, to pieņemot, Latvijai būtu jāuzņem vēl lielāks skaits bēgļu. “Ar šo dokumentu var panākt pretēju efektu. Mēs redzējām, cik grūti Eiropā bija apturēt nelegālo migrāciju. Turcija ļoti nāca pretim Eiropai, un, pateicoties viņiem, bēgļu plūsma uz Eiropu būtiski samazinājās,” norāda A. Krauze. Pēc viņa domām, jautājums par ANO migrācijas līgumu varētu būt jaunās valdības jautājums.
Partija “Saskaņa” neesot skatījusi jautājumu par pievienošanos līgumam. “Saskaņas” deputāts Boriss Cilevičs “LA” sacīja, ka dokuments esot “labs”. “Tas nav juridiski saistošs, bet pasaka pamatprincipus migrācijas jomā. Nebūtu pareizi sapņot, ka varam izveidot savu cietoksni “Latvija”.
Mūsu iedzīvotāju skaits sarūk, un darba devēji tagad vairāk satraucas, kā risināt situāciju darba tirgū. Migrācija ir normāla parādība, bet tāda nav neregulāra migrācija. Dokuments saka, ka labākais, kā pret to cīnīties, ir noteikt skaidrus noteikumus migrācijai, lai valstis to varētu regulēt, kontrolēt un īstenot efektīvu integrācijas politiku, par kuru esmu par,” savu viedokli skaidroja B. Cilevičs.
